Arguments – skaidrs saprotams pamatojums.
Pretarguments – arguments, kas ir vērsts pret citu argumentu.
Spēja argumentēti pārliecināt ir svarīgs rezultatīvas sarunas priekšnoteikums. Izsakot sava viedokļa argumentāciju un uzklausot sarunas partnera pretargumentus, ir jācenšas nonākt pie vienojoša viedokļa.
Piemērs:
"Māri, kāpēc tu negribi iestāties skolas deju kolektīvā?"
"Dejošana nav nekas noderīgs. Bokss, tekvondo un tamlīdzīgi sporta veidi ir daudz noderīgāki, jo es varu iemācīties aizsargāties, ja tas ir nepieciešams, un attīsta manas koordinācijas spējas."
"Tur nu es tev nevaru piekrist. Tava attieksme ir pretrunā ar mūsu skolas noteikumiem. Mēs cenšamies izskaust vardarbību. Sportiskās aktivitātes nostiprina tavu ķermeni tieši tāpat kā deju nodarbības. Vai tu esi kādreiz dejojis?"
"Nē, nav gadījies!"
"Tad pamēģini šogad! Tu vari apmeklēt gan deju pulciņu, gan sportiskas ievirzes pulciņu."
"Labi. Pamēģināšu!"
Šajā sarunā ir redzams, ka Māra argumenti ir – dejošana nav nekas noderīgs, sportiskas aktivitātes palīdzēs aizsargāties.
Skolotājas pretarguments – kaušanās ir pretrunā ar skolas noteikumiem, nevar spriest par dejošanu, ja neesi pamēģinājis.
Sarunas rezultāts – Māris apdomā skolotājas sacīto un nolemj pamēģināt, nonāk pie vienojoša viedokļa. 
 
Argumentētā eseja
Argumentētā eseja ir rakstveida radošs darbs, kurā, precīzi ievērojot teksta uzbūvi, argumentēti pamatots savs viedoklis par izvēlēto tematu un pierādīta izvirzītā tēze.
Lai labi uzrakstītu argumentēto eseju, jāpārzina jēdzieni, kas tiek lietoti argumentētās esejas skaidrojumā.
Arguments – loģisks pierādījums, pamatojums.
Tēze – atzinums, kura patiesība jāpierāda.
Secinājums – spriedums, kas iegūts, analizējot un apkopojot vairākus citus spriedumus.
Atziņa – no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Argumentētajai esejai ir stingri noteikta uzbūve.
1. rindkopa – ievads – nosaukta tēze un 3 apgalvojumi. Apgalvojumi jānosauc tādā secībā, kādā tie tiks atklāti turpmākajās rindkopās. Apgalvojumi jānosauc tādā secībā, lai svarīgākais apgalvojums būtu pēdējais, proti, lai tas tiktu atklāts 4. rindkopā.
2. rindkopa – iztirzājums – pirmais no ievadā minētajiem apgalvojumiem jāpierāda ar piemēriem, faktiem, spriedumiem, lai tas kļūtu par argumentu. Rindkopas pēdējā teikumā jābūt secinājumam, kas izriet no minētā argumenta.
3. rindkopa – iztirzājums – tieši tāpat kā pirmajā rindkopā jāpierāda apgalvojums. Tikai šoreiz tas ir ievadā minētais otrais apgalvojums.
4. rindkopa – iztirzājums – ceturtajā, priekšpēdējā, rindkopā tiek atklāts trešais apgalvojums un uzrakstīts trešais secinājums.
5. rindkopa – nobeigums – jāuzraksta 2., 3. un 4. rindkopas secinājumu kopsavilkums, jāformulē galvenā atziņa, kas apstiprina (vai noliedz) ievadā izteikto tēzi.
Papildus vēl teoriju par argumentēto eseju var izlasīt šeit