Jaukts salikts teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir vismaz divas neatkarīgas daļas un vismaz viens palīgteikums.
Piemērs:
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni, tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka, kaut gan ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums;
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.
Starp nozīmes ziņā patstāvīgām daļām, proti, starp neatkarīgajām daļām, liekams semikols.
Piemērs:
Mieturaļģes ir ļoti senas; tās ir plaši izplatījušās pasaulē un ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, jo tur ir pārāk auksts.
Ja saiklis un saista divus virsteikumus, kam pakārtots viens un tas pats palīgteikums, tas ir, viens palīgteikums paskaidro abas neatkarīgās daļas, tad komatu šī un priekšā neliek.
Piemērs:
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, tad tas sastopams gandrīz visā Eiropā, Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā un tam ir arī daudz ģeogrāfisku variāciju.
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, tad tas sastopams gandrīz visā Eiropā, Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā [..]
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, [..] tam ir arī daudz ģeogrāfisku variāciju.
Beigu pieturzīmi jauktā saliktā teikumā nosaka pēdējā neatkarīgā daļa.
Piemērs:
Pilsētas iedzīvotāji, kuri ikdienā joņo pa asfaltu, pat nevar iedomāties, cik daudzveidīga ir augsnes organismu pasaule, un augsne nekad nav bez dzīvības!
Saikļi ir palīgvārdi, kas saista:
1) vienlīdzīgus teikuma locekļus;
2) salikta teikuma daļas;
3) teikumus.
Piemērs:
Studenti izgāja no telts spožajā saulē, un Māris tiešā ceļā devās uz pasākuma telti.
Un – saista divas salikta sakārtota teikuma daļas.
 
Mārim pat prātā nenāca, ka šajā vietā varētu sastapt spāņu un portugāļu studentus.
Ka – saista palīgteikumu ar virsteikumu; un – saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
 
Un tad tas notika.
Un – iesaista teikumu tekstā.
Pēc uzdevuma teikumā izšķir sakārtojuma un pakārtojuma saikļus.
Sakārtojuma saikļi saista:
  • vienlīdzīgus teikuma locekļus;
  • vienlīdzīgus divdabja teicienus;
  • vienlīdzīgus palīgteikumus;
  • neatkarīgas teikuma daļas.
Ja palīgteikumam ir ievadītājvārds, šādus teikumus sauc par saikļa teikumiem. Bez pakārtojuma saikļiem palīgteikumu var ievadīt arī citi vārdšķiru vārdi un vārdu grupas.
YCUZD_240822_6559_tabula_7_2_2.png
 
Apstākļa vārdi un vietniekvārdi ir teikuma locekļi, bet saikļi nav teikuma locekļi.
Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, palīgteikums no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi. Šādus teikumus sauc par bezsaikļa palīgteikumiem.
Piemērs:
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem: ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem, [kurš] ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Gribēsi zināt uzzināsi.
[Ja] gribēsi zināt, uzzināsi.
Domuzīmi liek arī tādā gadījumā, ja palīgteikumam ar izlaistu pakārtojuma vārdu piemīt paskaidrojuma raksturs.
Piemērs:
Gaušanās nelīdzēs jāstrādā.
Gaušanās nelīdzēs, [jo] jāstrādā.
 Vairāk par pakārtojuma vārdiem un bezsaikļa saistījumu saliktos pakārtototos teikumos vari atkārtot šajā 7. klases temata video.
Vari noskatīties video par pieturzīmju lietojumu visu veidu saliktajos teikumos.