Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
Tā ir nozīmīga latviešu valodas kultūras daļa, tāpēc ortogrāfijas likumi jeb normas ir obligātas visiem valodas lietotājiem.
Latviešu valodā bieži vārdu izruna saskan ar rakstību, tāpēc pirmais vārdu pareizrakstības nosacījums ir to pareiza izruna. Taču daudz ir arī tādu vārdu (vārdformu), kuru rakstību nosaka īpašas lietojuma normas.
Reizēm, lai noteiktu vārda pareizrakstību, ir jāizvēlas vārda pārbaudes forma, t.i., vārdforma, kurā skaņa ir skaidrajā pozīcijā.
Reizēm, lai noteiktu vārda pareizrakstību, ir jāizvēlas vārda pārbaudes forma, t.i., vārdforma, kurā skaņa ir skaidrajā pozīcijā.
Piemērs:
Labs – pārbaudes formā labi vai laba dzirdama skaņa b.
Labprāt – saliktenis no vārdiem labs un prāts.
Labprāt – saliktenis no vārdiem labs un prāts.
Par vārdu pareizrakstību visātrāk var pārliecināties gan drukātās, gan digitālās vārdnīcās, gan dažādās gramatikas grāmatās.
1. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
- Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
- Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]: upe, ola, bet var dalīt Ai-vars, Ie-va.
- Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-va-na, de-ja.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cil-vēks.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
-
Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aiz-skriet;
b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava: rakst-nieks;
c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.
2. Līdzskaņu burtu rakstība dažādu vārdšķiru vārdos
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
- īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
- apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
- nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k: ikkatrs, ikkurš;
- apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
- atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā: pārraidīt, uzzīmēt;
- salikteņos, kur līdzās atrodas divi vienādi līdzskaņi: liellaiva, krusttēvs, liellopi;
- īpašvārdos: Anna, Emma, Tallina.
Svarīgi!
Dubulto līdzskaņu rakstība dažos vārdos ir vienkārši jāiegaumē: manna, panna, lelle, mamma u.c.
3. Īpašības vārdu rakstība jāiegaumē:
- augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
- klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
4. Svešvārdu rakstība jāiegaumē:
abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, entuziasts, intereses, interesants, ideāls, magnetofons, manekens, medijs, numurs, oriģināls, programma, propaganda, sociāls, šaržs, šašliks, temperaments, treneris, žanrs u.c.
5. Priedēkļu lietojums:
Jāuzmanās,
- ja priedēkļa nebalsīgais līdzskanis balsīgā priekšā izklausās balsīgs: atdot [adot], apdraudēt [ abdraudēt];
- ja priedēkļa balsīgais līdzskanis balsīgā priekšā izklausās nebalsīgs: aizsaukt [aissaukt], bezcerība [bescerība].
Ortogrāfijas normu lietojumu zini no agrāk mācītā! Atkārto!
- Lietvārdus apguvi 5. klasē.
- Īpašības vārdus apguvi 5. klasē.
- Vietniekvārdus apguvi 6. klasē.
- Skaitļa vārdus apguvi 6. klasē un 7. klasē.
- Apstākļa vārdus apguvi 6. klasē.
- Darbības vārdus apguvi 7. klasē.
- Darbības vārdus divdabja formā apguvi 7. klasē.
- Izsauksmes vārdus apguvi 5. klasē.
- Vārdšķiru pareizrakstību apguvi 5. klasē.