Ortogrāfijas (pareizrakstības) lietojuma normas darbības vārdos
Svarīgi ir ievērot ortogrāfijas (pareizrakstības) lietojuma normas.
Tu to zini no agrāk mācītā! Jāatkārto!
- Darbības vārdi — 7. klasē.
- Par vārdšķiru pareizrakstību atkārto 5. klasē mācīto!
Darbības vārdu pareizrakstība
Nenoteiksmes pareizrakstība
Nenoteiksmes galotnēs ir nebalsīgais līdzskanis t.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad izruna un rakstība atšķiras, lai pārliecinātos par pareizā līdzskaņa rakstību pirms nenoteiksmes galotnes, darbības vārds jāpārveido pagātnē:
Nenoteiksmes galotnēs ir nebalsīgais līdzskanis t.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad izruna un rakstība atšķiras, lai pārliecinātos par pareizā līdzskaņa rakstību pirms nenoteiksmes galotnes, darbības vārds jāpārveido pagātnē:
Nenoteiksmes galotnes priekšā patskanis vienmēr ir garš.
Piemērs:
domāt, lasīt, līmēt, vaicāt, zīmēt, zvanīt
Darbības vārdiem, kuriem nenoteiksmes forma beidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, tagadnes daudzskaitļa formās, ja darītājs ir mēs un jūs, galotnē izrunājams un rakstāms garais patskanis ā.
Piemērs:
lasīt – mēs lasām – jūs lasāt
kutināt – mēs kutinām – jūs kutināt
plivināties – mēs plivināmies – jūs plivināties
kutināt – mēs kutinām – jūs kutināt
plivināties – mēs plivināmies – jūs plivināties
Pareizrakstības normas vēlējuma izteiksmē
Svarīgi!
Jāievēro, ka vēlējuma izteiksmes galotnes -tu priekšā rakstāms tas pats burts, kas nenoteiksmē. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad izruna un rakstība atšķiras, lai pārliecinātos par pareizā līdzskaņa rakstību gan nenoteiksmē, gan vēlējuma izteiksmē, darbības vārds jāpārveido pagātnē.
Skat. tabulu augstāk Nenoteiksmes pareizrakstība – darboja tās pašas likumsakarības.
Lai līdzskaņu miju vieglāk iegaumēt, var noderēt atgādne: 
Tā kā bieži darbības vārdus darina ar priedēkļiem, jāievēro pareizrakstība priedēkļa un saknes sadurā:
aiz-: aizbēgt, aizsargāt;
ap-: apgāzt, apdraudēt;
at-: atteikties, atdot;
ie-: ieiet, ieeļļot;
iz-: izzust, izskatīt;
aiz-: aizbēgt, aizsargāt;
ap-: apgāzt, apdraudēt;
at-: atteikties, atdot;
ie-: ieiet, ieeļļot;
iz-: izzust, izskatīt;
jā-: jāada, jāauklē;
ne-: neesmu, neiet;
no-: noadīt, noorganizēties;
pa-: paadīt, paaugties;
pār-: pārraut, pārrakstīt;
pie-: pieiet, pieēsties;
sa-: saaugt, saadīt;
uz-: uzzināt, uzkarināt.
no-: noadīt, noorganizēties;
pa-: paadīt, paaugties;
pār-: pārraut, pārrakstīt;
pie-: pieiet, pieēsties;
sa-: saaugt, saadīt;
uz-: uzzināt, uzkarināt.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?