Vēlējuma izteiksme
Darbības vārds vēlējuma izteiksmē izsaka nodomu vai vēlēšanos veikt kādu darbību.
Piemērs:
Es gribētu izlasīt šo grāmatu.
Ja tu būtu ieklausījies padomos, tad tā nebūtu noticis.
Viņi noteikti noskatītos šo izrādi.
Laiki vēlējuma izteiksmē
Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē ir tikai 2 laiki:
Piemērs:
vienkāršā tagadne — celtu, tiktu celts;
saliktā tagadne — būtu cēlis, būtu celts.
Vēlējuma izteiksmes formu veidošana
Tās ir viegli veidot, ja izmanto partikulas kaut un lai.
Vienkāršā tagadne – veido no nenoteiksmes celma ar galotni -tu tiešajiem darbības vārdiem, bet ar galotni -tos atgriezeniskajiem darbības vārdiem.
Piemērs:
lauzt – lauztu, atnest – atnestu;
glābties – glābtos, iespiegties – iespiegtos
Saliktā tagadne – veido ar darbības vārdu būt vēlējuma izteiksmes formā būtu + lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (-is, -usi, -ies, -usies) vai ar darbības vārdu tikt vēlējuma izteiksmē tiktu + lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabi (-ts, -ta).
Piemērs:
Viņa būtu pamanījusi. Mēs būtu pamodušies.
Uzdevumi tiktu izlaboti. Svece tiktu nodzēsta.
Kā lieto un veido vēlējuma izteiksmes formas?
Darāmās kārtas saliktajā tagadnē divdabja forma mainās dzimtē un skaitlī, bet darbības vārds būtu nemainās:
| Vienkāršā tagadne | Saliktā tagadne |
| Es celtu māju. | Es būtu cēlis māju. |
| Tu celtu māju. | Tu būtu cēlusi māju. |
| Viņš celtu māju. | Viņš būtu cēlis māju. |
| Mēs celtu māju. | Mēs būtu cēlušas māju. |
| Jūs celtu māju. | Jūs būtu cēlušas māju. |
| Viņi celtu māju. | Viņi būtu cēluši māju. |
Lokāmie darāmās kārtas pagātnes divdabji nosauc kādu sasniegtu stāvokli vai pabeigtu darbību.
|
Nenoteiktās galotnes
|
Noteiktās galotnes
|
|
-s, -i
uzplaucis zars, uzplaukuši zari -i, -as uzplaukusi puķe, uzplaukušas puķes |
-ais, -ie
uzplaukušais zars, uzplaukušie zari -ī, -ās uzplaukusī puķe, uzplaukušās puķes |
Svarīgi!
Divdabis saskaņojas dzimtē, skaitlī un locījumā ar vārdu, kuru paskaidro.
Celms — vārda daļa bez galotnes.
mazgāt — mazgājis, mazgājusi
Ja divdabi veido no atgriezeniskajiem darbības vārdiem, darbības vārda pagātnes celmam pievieno galotni -ies un izskaņu -usies:
mazgāties — mazgājies, mazgājusies
Ciešamajā kārtā darbības vārdi tiktu un būtu nemainās ne dzimtē, ne skaitlī, bet mainās divdabis:
| Vienkāršā tagadne | Saliktā tagadne |
| Es tiktu pamodināts. | Es būtu pamodināta. |
| Tu tiktu pamodināta. | Es būtu pamodināts. |
| Viņš tiktu pamodināts. | Viņa būtu pamodināta. |
| Mēs tiktu pamodināti. | Mēs būtu pamodinātas. |
| Jūs tiktu pamodinātas. | Jūs būtu pamodināti. |
|
Viņi tiktu pamodināti.
|
Viņas būtu pamodinātas. |
Lokāmie ciešamās kārtas pagātnes divdabji izsaka jau notikušu darbību.
Lokāmos ciešamās kārtas tagadnes divdabjus veido no darbības vārda nenoteiksmes celma, pievienojot divdabim raksturīgo izskaņu -ts, -ta.
Divdabis, tāpat kā īpašības vārds, spēj mainīties dzimtēs, un šim divdabim, tāpat kā īpašības vārdam, ir noteiktās un nenoteiktās galotnes.
|
Nenoteiktās galotnes
|
Noteiktās galotnes
|
|
-s, -i
lasīts žurnāls, lasīti žurnāli -a, -as lasīta grāmata, lasītas grāmatas |
-ais, -ie
lasītais žurnāls, lasītie žurnāli -ā, -ās lasītā grāmata, lasītās grāmatas |
Svarīgi!
Divdabis saskaņojas dzimtē, skaitlī un locījumā ar vārdu, kuru paskaidro.