Sintaktiskie valodas līdzekļi: vienkārši, salikti teikumi, teikumi pēc izteikuma mērķa, uzruna — teorija. Latviešu valoda (Skola2030), 9. klase.

Teikums

Teikums ir gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka pabeigtu domu.

Apgalvojot vai noliedzot tas norāda uz laiku, personu vai attieksmi pret īstenību.

Katrs teikums ir saziņas vienība.

Vienkāršs teikums

Vienkāršs teikums ir tad, ja tajā ir tikai viens gramatiskais centrs jeb virslocekļi – teikuma priekšmets un izteicējs vai galvenais loceklis.

Piemērs:

Savs raksturīgs skaistums piemīt katrai vietai.
Dziedu. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - es)
Lasi. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - tu)
Zēni apsēdās pie galda un kopā ar lielajiem paēda brokastis.
Zvanīja brālis. Steidzas uz sporta sacensībām.

Vairāk par vienkārša teikuma pazīmēm vari atkārtot 5. klasē mācīto.

Saliktam teikumam, tāpat kā vienkāršam teikumam, piemīt visas teikumam raksturīgās pazīmes, bet tas atšķiras no vienkārša teikuma ar uzbūvi. Saliktā teikumā ir vismaz divas daļas. Katrai daļai ir savs gramatiskais centrs.

Piemērs:

Jūrmalā nebija ļaužu, un tā izskatījās vientulīgi.

Tā ir liela laime, ka varam sapulcēties kopā kā brīvi ļaudis.

Salikts sakārtots teikums

Saliktā sakārtotā teikumā apvienoti vismaz divi vienkārši teikumi.

Pazīmes:

Salikta sakārtota teikuma daļas viena no otras jāatdala ar komatu.
Tās var saistīt sakārtojuma saikļi: un, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, arī.
Arī šo saikļu priekšā liekams komats.

Piemērs:

Reiz dzīvojis vīrs un lācis, tie abi bijuši lieli draugi.

1. Reiz dzīvojis vīrs un lācis. 2. Tie abi bijuši lieli draugi.

Salikts pakārtots teikums

Saliktu teikumu, kurā vismaz viena daļa ir atkarīga un viena – neatkarīga, sauc par saliktu pakārtotu teikumu.

Pazīmes:

Abām daļām ir savs gramatiskais centrs.
Neatkarīgo daļu sauc par virsteikumu, atkarīgo – par palīgteikumu.
Neatkarīgā daļa ir vienkāršs teikums, bet atkarīgā viena pati nav saprotama.
Palīgteikums paskaidro kādu vārdu virsteikumā vai citā palīgteikumā.
Palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, atbild uz kādu jautājumu.
Palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, var būt vienlīdzīgi.
Palīgteikumus parasti ievada kāds pakārtojuma vārds:

pakārtojuma saikļi: ka, lai, vai, ja, jo, līdz, līdzko, tiklīdz, tiklīdz kā, kamēr, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, tāpēc ka, tā kā, tādēļ ka u.c.

apstākļa vārdi: kad, kā, kur, cik, kāpēc, kādēļ u.c.;
attieksmes vietniekvārdi: kas (kā, kam, ko, ar ko), kurš (kura, kuras, kuri, kuram, kurai, kuru, ar kuru, kurā), kāds (kāda, kādam, kādai, kādu, ar kādu, kādā);

vārdu grupas: uz kurieni, no kurienes, aiz kura, līdz kurienei u.c.

Piemērs:

Es neko iepriekš nebiju dzirdējis par rakstnieku, kura romāns man bija jāizlasa.

Skolotāja nesaprata, līdz kurienei ved šis vilciens.

Svarīgi!

Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, tad palīgteikums no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi.

Piemērs:

Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem: ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem, [jo] ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Gribēsi zināt – uzzināsi.
[Ja] gribēsi zināt, uzzināsi.

Vairāk par saliktiem teikumiem vari atkārtot 7. klasē mācīto.

Jaukts salikts teikums

Jaukts salikts teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir vismaz divas neatkarīgas daļas un vismaz viens palīgteikums.

Piemērs:

Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni, tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka, kaut gan ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums;
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.

Teikuma beigu pieturzīmes lietojums

Pēc izteikuma mērķa teikumus iedala piecās grupās:

Teikums	Lietojums, beigu pieturzīme	Piemērs
Stāstījuma teikums	Teikums ar samērā neitrālu emocionālo attieksmi, kurā ietverts faktu konstatējums, cilvēka darbības attēlojums. Teikuma beigās liekams punkts.	Siguldā ir iestājies pavasaris.
Jautājuma teikums	Teikums izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Teikuma beigās liekama jautājuma zīme. Jautājuma teikumus veido, izmantojot dažādus valodas līdzekļus: 1. Partikula vai. 2. Vietniekvārdi kas, kurš, kāds. 3. Apstākļa vārdi kā, cik, kur, kurp, kāpēc, kādēļ. 4. Vārdu savienojumi no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei. 5. Tikai intonācija.	1. Vai pavasaris būs drīz? 2. Kurš* ir atbildīgs par saplēsto stiklu?* 3. Cik* ilgi tu jau mani gaidi?* 4. No kurienes* atiet autobuss uz Ķegumu?* 5. Drīz* beigsies šī diena?*
Izsaukuma teikums	Teikums izsaka spēcīgas jūtas. Teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.	Cik brīnišķīga dāvana!
Rosinājuma teikums	Teikums izsaka gribu, lai notiktu vai nenotiktu kāda darbība. Teikumā visbiežāk ir darbības vārds pavēles izteiksmē. Rosinājuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.	Atrodi atbildi un nolasi to!
Vēlējuma teikums	Teikums izsaka vēlēšanos vai novēlējumu. Vēlējuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme.	Kaut rīt ekskursijā būtu jauks laiks!

Salikta pakārtota un jaukta salikta teikuma beigu pieturzīmi nosaka neatkarīgajā daļā izteiktā emocionālā nokrāsa vai jautājums.

Ja virsteikumā izteikts jautājums, tad, lai cik palīgteikumu to paskaidrotu, teikuma beigu pieturzīme ir jautājuma zīme.

Virsteikums	Palīgteikums
Vai skolotājs Kuronis patiešām ticēja,	ka smilšu kalnu var apturēt ar zinātnes palīdzību?

Jautājuma teikumu bieži ievada partikula vai.
Nedrīkst to sajaukt ar saikli vai.

Partikula	Saiklis
Vai mēs esam matērija, kas pārvēršas domā?	Es nezinu, vai mēs esam matērijā pārvērtusies doma. Matērija vai doma liek prātot par cilvēka būtību.