Teikums
Teikums ir gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka pabeigtu domu.
Katrs teikums ir saziņas vienība.
Vienkāršs teikums ir tad, ja tajā ir tikai viens gramatiskais centrs jeb virslocekļi – teikuma priekšmets un izteicējs vai galvenais loceklis.
Piemērs:
Savs raksturīgs skaistums piemīt katrai vietai.
Dziedu. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - es)
Lasi. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - tu)
Zēni apsēdās pie galda un kopā ar lielajiem paēda brokastis.
Zvanīja brālis. Steidzas uz sporta sacensībām.
Dziedu. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - es)
Lasi. (Vienīgais iespējamais teikuma priekšmets - tu)
Zēni apsēdās pie galda un kopā ar lielajiem paēda brokastis.
Zvanīja brālis. Steidzas uz sporta sacensībām.
Saliktam teikumam, tāpat kā vienkāršam teikumam, piemīt visas teikumam raksturīgās pazīmes, bet tas atšķiras no vienkārša teikuma ar uzbūvi. Saliktā teikumā ir vismaz divas daļas. Katrai daļai ir savs gramatiskais centrs.
Piemērs:
Jūrmalā nebija ļaužu, un tā izskatījās vientulīgi.
Tā ir liela laime, ka varam sapulcēties kopā kā brīvi ļaudis.
Salikts sakārtots teikums
Saliktā sakārtotā teikumā apvienoti vismaz divi vienkārši teikumi.
Pazīmes:
- Salikta sakārtota teikuma daļas viena no otras jāatdala ar komatu.
- Tās var saistīt sakārtojuma saikļi: un, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, arī.
- Arī šo saikļu priekšā liekams komats.
Piemērs:
Reiz dzīvojis vīrs un lācis, tie abi bijuši lieli draugi.
1. Reiz dzīvojis vīrs un lācis. 2. Tie abi bijuši lieli draugi.
Salikts pakārtots teikums
Saliktu teikumu, kurā vismaz viena daļa ir atkarīga un viena – neatkarīga, sauc par saliktu pakārtotu teikumu.
Pazīmes:
- Abām daļām ir savs gramatiskais centrs.
- Neatkarīgo daļu sauc par virsteikumu, atkarīgo – par palīgteikumu.
- Neatkarīgā daļa ir vienkāršs teikums, bet atkarīgā viena pati nav saprotama.
- Palīgteikums paskaidro kādu vārdu virsteikumā vai citā palīgteikumā.
- Palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, atbild uz kādu jautājumu.
- Palīgteikumi, tāpat kā teikuma locekļi, var būt vienlīdzīgi.
- Palīgteikumus parasti ievada kāds pakārtojuma vārds:
pakārtojuma saikļi: ka, lai, vai, ja, jo, līdz, līdzko, tiklīdz, tiklīdz kā, kamēr, lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī, tāpēc ka, tā kā, tādēļ ka u.c.apstākļa vārdi: kad, kā, kur, cik, kāpēc, kādēļ u.c.;
attieksmes vietniekvārdi: kas (kā, kam, ko, ar ko), kurš (kura, kuras, kuri, kuram, kurai, kuru, ar kuru, kurā), kāds (kāda, kādam, kādai, kādu, ar kādu, kādā);vārdu grupas: uz kurieni, no kurienes, aiz kura, līdz kurienei u.c.
Piemērs:
Es neko iepriekš nebiju dzirdējis par rakstnieku, kura romāns man bija jāizlasa.
Skolotāja nesaprata, līdz kurienei ved šis vilciens.
Svarīgi!
Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, tad palīgteikums no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi.
Piemērs:
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem: ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem, [jo] ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Gribēsi zināt – uzzināsi.
[Ja] gribēsi zināt, uzzināsi.
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem, [jo] ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Gribēsi zināt – uzzināsi.
[Ja] gribēsi zināt, uzzināsi.
Vairāk par saliktiem teikumiem vari atkārtot 7. klasē mācīto.
Jaukts salikts teikums
Jaukts salikts teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir vismaz divas neatkarīgas daļas un vismaz viens palīgteikums.
Piemērs:
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni, tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka, kaut gan ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums;
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums;
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.
Teikuma beigu pieturzīmes lietojums
Pēc izteikuma mērķa teikumus iedala piecās grupās:
| Teikums | Lietojums, beigu pieturzīme | Piemērs |
| Stāstījuma teikums | Teikums ar samērā neitrālu emocionālo attieksmi, kurā ietverts faktu konstatējums, cilvēka darbības attēlojums. Teikuma beigās liekams punkts. | Siguldā ir iestājies pavasaris. |
| Jautājuma teikums |
Teikums izsaka pieprasījumu pēc informācijas. Teikuma beigās liekama jautājuma zīme.
Jautājuma teikumus veido, izmantojot dažādus valodas līdzekļus:
1. Partikula vai.
2. Vietniekvārdi kas, kurš, kāds.
3. Apstākļa vārdi kā, cik, kur, kurp, kāpēc, kādēļ.
4. Vārdu savienojumi no kurienes, uz kurieni, līdz kurienei.
5. Tikai intonācija.
|
1. Vai pavasaris būs drīz? 2. Kurš ir atbildīgs par saplēsto stiklu? 3. Cik ilgi tu jau mani gaidi? 4. No kurienes atiet autobuss uz Ķegumu? 5. Drīz beigsies šī diena? |
| Izsaukuma teikums | Teikums izsaka spēcīgas jūtas. Teikuma beigās liekama izsaukuma zīme. | Cik brīnišķīga dāvana! |
| Rosinājuma teikums | Teikums izsaka gribu, lai notiktu vai nenotiktu kāda darbība. Teikumā visbiežāk ir darbības vārds pavēles izteiksmē. Rosinājuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme. | Atrodi atbildi un nolasi to! |
| Vēlējuma teikums | Teikums izsaka vēlēšanos vai novēlējumu. Vēlējuma teikuma beigās liekama izsaukuma zīme. | Kaut rīt ekskursijā būtu jauks laiks! |
Salikta pakārtota un jaukta salikta teikuma beigu pieturzīmi nosaka neatkarīgajā daļā izteiktā emocionālā nokrāsa vai jautājums.
Ja virsteikumā izteikts jautājums, tad, lai cik palīgteikumu to paskaidrotu, teikuma beigu pieturzīme ir jautājuma zīme.
|
Virsteikums
|
Palīgteikums
|
|
Vai skolotājs Kuronis patiešām ticēja,
|
ka smilšu kalnu var apturēt ar zinātnes palīdzību?
|
Jautājuma teikumu bieži ievada partikula vai.
Nedrīkst to sajaukt ar saikli vai.
Nedrīkst to sajaukt ar saikli vai.
|
Partikula
|
Saiklis
|
|
Vai mēs esam matērija, kas pārvēršas domā?
|
Es nezinu, vai mēs esam matērijā pārvērtusies doma.
Matērija vai doma liek prātot par cilvēka būtību.
|
Izsaukuma teikumos bieži parādās darbības vārds pavēles izteiksmē.
Piemērs:
Paskaties, kā viena grāmata pagriezīs vēstures straumi!
Lai Blakfrosts paskatās, kā dzīvo citi mācītāji!
Par teikumu veidiem vari vairāk atkārtot 6. klasē mācīto.
Vārds, ar kuru uzrunā kādu, ir uzruna. Uzruna ir vārds vokatīvā. Uzrunu no pārējiem teikuma vārdiem atdala ar komatu.
Piemērs:
Brālīt, es nevaru aizmigt!
Ja uzrunai pievieno vienu vai vairākus vārdus, kas uzrunājamo cilvēku vai dzīvnieku raksturo precīzāk, veidojas uzrunas grupa.
Piemērs:
Es tevi, gribīgā balss, šoreiz neklausīšu!
Es tevi ļoti gaidīju, mīļo māmiņ!
Uzrunas grupa veidojas arī tad, ja uzrunātais ir nosaukts vārdā un uzvārdā.
Piemērs:
Kāpēc tu, Jāni Kalniņ, neesi izpildījis mājas darbu?
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?