Apstākļa vārdi ir patstāvīgi, nelokāmi vārdi, kas nosauc darbības, īpašības un apstākļu pazīmes.
Apstākļa vārdi parasti paskaidro:
- darbības vārdu:
Reiz dzīvoja karalis.
reiz (kad dzīvoja?) – apstākļa vārds - īpašības vārdu:
Dārzā ziedēja spilgti dzeltenas rozes.
spilgti (cik dzeltenas?) – apstākļa vārds - citu apstākļa vārdu:
Princese ļoti skaļi aizcirta durvis.
ļoti (cik skaļi?) – apstākļa vārds
Apstākļa vārdiem ir piecas dažādas nozīmes: vietas, laika, veida, mēra, cēloņa vai nolūka.
Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.
Nozīmju pārzināšana ļauj atšķirt apstākļa vārdus no citām vārdšķirām.
|
Nozīme, jautājums
|
Apstākļa vārdi
|
|
Vietas nozīme:
kur? kurp?
|
apakšā, augšā, augšup, apkārt, visapkārt, kur, nekur, kaut kur, tepat, še, šeit, pretī, šur tur, turp, citur, visur, klāt, tālu, projām, pakaļ u.c. |
|
Laika nozīme:
kad?
|
aizvien, atkal, arvien, dažreiz, citreiz, reiz, pašreiz, patlaban, tad, tagad, nekad, nupat, šodien, rīt, vakar, tūlīt, vienmēr, kad, tikko u.c. |
|
Veida nozīme:
kā? kādā veidā?
|
kā, tā, šā, tāpat, sēdus, stāvus, braukšus, jāšus, vaļā, ātri, pēkšņi, klusām, lēnām, citādi, divatā, trijatā u.c. |
|
Mēra nozīme:
cik? cik lielā mērā?
|
cik, tik, necik, maz, mazāk, daudz, vairāk, ļoti, pavisam, diezgan u.c. |
|
Cēloņa vai nolūka nozīme: kāpēc? kādēļ? kālab?
|
kādēļ, kālab, kāpēc, tādēļ, tāpēc |
Svarīgi!
Apstākļa vārdi nemainās ne dzimtē, ne skaitlī, ne locījumos. Tiem var tikai noteikt nozīmi.
Apstākļa vārdu sastāvs
Pēc sastāva apstākļa vārdus iedala:
- vienkārši: reiz, kad;
- salikteņi: daudzreiz, otrreiz;
- vārdu savienojumi: kaut kur, diezin cik.
Apstākļa vārdu pareizrakstība
Divi vienādi līdzskaņu burti rakstāmi apstākļa vārdos salikteņos, kuriem vārda otrā daļa sākas ar to pašu līdzskaņa burtu, ar ko beidzas salikteņa pirmā daļa:
tikko – tik + ko;otrreiz – otr(a) + reiz(e);
katrreiz – katr(a) + reiz(e);
cikkārt – cik + kārt(a).
Kopā rakstāmi tie apstākļa vārdi, kas sākas ar jeb-, ik-, ne-, pa- vai beidzas ar -pat:
| jeb- | jebkad; jebkur |
| ik- | ikreiz |
| ne- | nekur; nekad; nekā; necik |
| pa- | pavisam; papilnam |
| -pat | turpat; tāpat; tikpat; tepat; nupat |
Atsevišķi rakstāmi tie apstākļa vārdi, kam pirmajā daļā ir vārdi kaut, diezin, diez, nez, nezin:
| kaut |
kaut kad, kaut kā, kaut kur, kaut cik
|
| nezin |
nezin kad, nezin kā, nezin kur, nezin cik
|
| nez |
nez kad, nez kā, nez kur, nez cik
|
| diezin |
diezin kad, diezin kā, diezin kur, diezin cik
|
| diez |
diez kad, diez kā, diez kur, diez cik
|
Apstākļa vārdi papriekšu un neparko rakstāmi kopā. Tie nav apstākļa vārdi un tiek lietoti citā nozīmē nekā apstākļa vārdi.
Piemērs:
Papriekšu jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Laika nozīme – vispirms jānomazgā rokas, tad jāiet pie galda.
Meitenes jāpalaiž pa priekšu.
Vietas nozīme – meitenēm jāiet pirmajām.
Neparko nevilkšu cepuri!
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Nekādā gadījumā nelikšu cepuri.
Mēs nerunājām ne par ko nopietnu.
Nerunājām neko nopietnu.
Apstākļa vārdu lietojums teikumā
- Teikumā apstākļa vārds ir teikuma palīgloceklis – apstāklis.
Svarīgi!
Nedrīkst jaukt terminus:
- apstākļa vārds ir patstāvīga vārdšķira;
- apstāklis ir teikuma palīgloceklis, par kuru var būt ne tikai apstākļa vārds, bet arī lietvārds.
- Aiz apstākļa vārdiem daudz, vairāk, visvairāk, maz, mazāk, vismazāk, cik, tik lietvārdi lietojami ģenitīvā: daudz laika, maz naudas, mazāk draugu, tik dienu.
- Apstākļa vārdiem, kas radušies no īpašības vārdiem, ir salīdzināmās pakāpes. Veidojot apstākļa vārdiem salīdzināmās pakāpes, jāatceras, ka apstākļa vārdi ir nelokāmi: klusi – klusāk – visklusāk.
- Apstākļa vārds pašreiz radies no vārdiem (šo) paš(u) reiz(i). Lietot vārdu patreiz ir nepareizi.
Atkārto vairāk par apstākļa vārdu mācīto 6. klasē.