Literārā darba autora portrets
Veidojot kāda literārā darba autora portretu – dzīves un daiļrades aprakstu –, nepieciešams noskaidrot svarīgu jēdzienu nozīmi, izmantojot vietni tezaurs.lv.
Autors – sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
Biogrāfija – hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts. Cilvēka dzīve un darbība.
Faktoloģija – faktu aprakstīšana, balstīšanās uz faktiem, dokumentēšana.
Fakts – fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
Hronoloģija – laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Hronoloģisks – tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību. Saistīts ar hronoloģiju, tai raksturīgs.
Hronoloģija – laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Hronoloģisks – tāds, kas ir veidots, sakārtots laika secībā; tāds, kas attiecas uz laika secību. Saistīts ar hronoloģiju, tai raksturīgs.
Literārs – saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs, saistīts ar rakstniecību; tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
Portrets – cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.). Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā). Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
Noskaties video, kas var palīdzēt labāk izprast, kā veidot rakstnieka literāro portretu!
Vietniekvārdi ir patstāvīgi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu vietā.
Vietniekvārdu nozīme, lietojums un pareizrakstība
| Vietniekvārdu grupa | Nozīme, lietojums un pareizrakstība |
| Personu vietniekvārdi |
Nosauc personas, kuras piedalās saziņas situācijā.
Vēstulēs, iesniegumos, apsveikumos u.c. lietišķajos rakstos vietniekvārdus tu, jūs visos locījumos raksta ar lielo burtu.
|
| Atgriezeniskais vietniekvārds |
Sevis attiecināms uz visām trim personām gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Nemainās ne skaitlī, ne dzimtē.
|
| Piederības vietniekvārdi |
Norāda uz piederību kādai personai:
mans, mana norāda uz piederību vienskaitļa 1. personai;
tavs, tava – uz piederību vienskaitļa 2. personai;
savs, sava – uz piederību jebkurai vienskaitļa vai daudzskaitļa personai.
Vēstulēs, iesniegumos, apsveikumos u.c. lietišķajos rakstos vietniekvārdus tavs, tava visos locījumos raksta ar lielo burtu.
|
| Norādāmie vietniekvārdi |
Norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm:
vietniekvārdi šis, šī, šāds, šāda norāda uz tuvākiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm;
tas, tā – uz tālākiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm; viņš, viņa – uz vistālākajiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm, vai to pazīmēm, bieži vien to lieto stabilās konstrukcijās, piemēram, viņos laikos, viņā malā.
|
| Attieksmes vietniekvārdi |
Ievada palīgteikumu: kas, kurš, kura, kāds, kāda.
Jāievēro pieturzīmju lietojums!
|
| Jautājamie vietniekvārdi |
Ievada jautājuma teikumu: kas, kurš, kura, kāds, kāda.
Lai atšķirtu jautājamo vietniekvārdu no attieksmes vietniekvārda, jānosaka vietniekvārda veicamā darbība teikumā.
Kas lieto, ja tiek vaicāts par priekšmetu, par kuru nekas nav zināms;
kāds, kāda lieto, ja tiek vaicāts par priekšmeta vai dzīvas būtnes pazīmēm.
Teikuma beigās jālieto jautājuma zīme.
|
| Nenoteiktie vietniekvārdi |
Norāda uz nezināmiem priekšmetiem un dzīvām būtnēm vai to pazīmēm.
Ja vietniekvārdi ir saauguši vienā vārdā ar partikulu jeb-, tie ir rakstāmi kopā.
Ja pievienoti vārdi kaut, diezin, diez, nezin, nez, jāraksta atsevišķi.
|
| Noteiktie vietniekvārdi |
Norāda uz zināmiem priekšmetiem vai dzīvām būtnēm.
Ja vietniekvārdi ir saauguši vienā vārdā ar partikulu ik-, tie ir rakstāmi kopā: ikkatrs, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena.
|
| Noliegtie vietniekvārdi |
Izsaka noliegumu.
Noliegtie vietniekvārdi nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena atvasināti ar priedēkli ne-, tāpēc rakstāmi kopā.
|
Vietniekvārdu lietojuma īpatnības
- Vārdu savienojums tas pats laiks lokatīvā – tajā pašā laikā. Šajā savienojumā neiederas partikula pat: Tajā pašā laikā es skatījos filmu.
- Vārdu savienojumu viens otram lieto, ja runā par divām personām: Tu un es – mēs viens otram palīdzam.
- Vārdu savienojumu cits citam lieto, ja runā par vairākām personām: Cilvēki varētu cits citam palīdzēt.
- Vietniekvārds mēs attiecas gan uz runātāju, gan uz vēl vienu vai vairākām personām: r nepareizi teikt: mēs ar tevi vai mēs ar jums. Šādi vārdu savienojumi ir tieši tulkojumi no krievu valodas un neatbilst latviešu literārās valodas normām.
- Runājot par priekšmetiem, literārajā valodā lieto norādāmo vietniekvārdus tas, tā. Vietniekvārdus viņš, viņa parasti attiecina uz cilvēku, arī vietniekvārds tas, tā var norādīt uz cilvēku: Tas zīmulis. Jāņa nav mājās, viņš ir skolā. Māja atradās viņā pusē upei.
- Latviešu valodā palīgteikumus galvenokārt ievada attieksmes vietniekvārds kas dažādos locījumos. Vietniekvārdu kurš jālieto tikai noteiktos gadījumos: ievadot palīgteikumu, kas pakārtots citam palīgteikumam; ja, palīgteikumu ievadot, nepieciešams ģenitīvs vai lokatīvs: Juris pārbrida pāri upītei, kas atradās netālu no mājām. Liene piezagās logam, aiz kura skanēja balsis.