Veidojot vai lasot dažādu valodas stilu tekstus, svarīgi pazīt, kādi valodas līdzekļi tiek izmantoti.
Viens no tiem ir morfoloģiskie valodas līdzekļi, kas saistīti ar vārdšķiru gramatiskajām kategorijām, lietojumu un pareizrakstības normu ievērošanu.
 
Lietvārda gramatiskās kategorijas
 
YCUZD_220824_4284_tabula.svg
 
Valodniecībā ar vārdu priekšmets saprot ne tikai reāli taustāmus priekšmetus, bet arī abstraktus jēdzienus, darbību un pazīmju nosaukumus.
 
Vienskaitlinieki un daudzskaitlinieki
 
YCUZD_221229_4879_tabula_4.png
Svarīgi!
Latviešu valodā ir četri lietvārdi, kurus lieto kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī, bet skaitļa nozīmes ziņā tie ir vienādi. Tiem nav daudzuma pretstatījuma.
asins – asinis, debess – debesis, māls – māli, smilts – smiltis
YCUZD2208244284tabula1_lab.svg
 
Īpašvārdu pareizrakstība 
Svarīgi!
Jāuzmanās ar kopdzimtes īpašvārdu lietojumu datīva locījumā: Ievai Liepai, Kārlim Liepam, Ilzei Apsei, Uldim Apsem 
Atkārto 8. klasē mācīto personvārdu pareizrakstību!
Atkārto 8. klasē mācīto lielo sākumburtu un lietvārda deklināciju lietojumu! 
 
Lietvārdu dalījums deklinācijās
 
YCUZD_220822_4319_lietvardi_dekl_iznj.svg
 
Lietvārdu pareizrakstība
  • Lietvārdu, kas beidzas ar izskaņu ‑šana, pareizrakstību pārbauda pēc darbības vārda pagātnes formas: pirkšana – pirka, augšana – auga. Dažos gadījumos jāievēro līdzskaņu mija: gšana – lūdza.
  • Jāievēro, ka nenoteiksmes līdzskaņi s, z zūd, ja no darbības vārdiem darina lietvārdus ar izskaņu ‑šana: krišana – krist, lūšana – lūzt.
  • Lietvārdus ar izskaņu ‑šana parasti lieto tikai vienskaitlī: dejošana. Bet daži lietvārdi ar izskaņu ‑šana lietojami daudzskaitlī: zināšanas.
  • Lielākajai daļai 2. deklinācijas lietvārdu galotnes priekšā ir līdzskaņu mija vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos: pulkstenis – pulksteņa.
  • Dažiem 2. deklinācijas, 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem labskaņas dēļ līdzskaņu mijas nav: viesis – viesa, Atis – Ata, pase – pasu, mute – mutu.
  • Līdzskaņu mija ir 5. un 6. deklinācijas lietvārdiem daudzskaitļa ģenitīvā: pele – peļu, uguns – uguņu.
  • Vienādas galotnes ir vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā 2. deklinācijas izņēmumiem: akmens, asmens, ūdens, rudens, zibens, mēness; 3. deklinācijas lietvārdiem: ledus, medus, 6. deklinācijas lietvārdiem: sirds, nakts.
Svarīgi!
2. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa datīva galotne ir ‑im, 3. deklinācijas lietvārdiem ‑um, nevis ‑am.
Izskaņu pareizrakstība
  • Izskaņas ‑tne priekšā ir garais ā lietvārdos, kas atvasināti no darbības vārdiem: zināt – zinātne.
  • Izskaņa ‑atne ir lietvārdiem, kas atvasināti no īpašības vārdiem un skaitļa vārdiem: jauns – jaunatne.
  • Izskaņas ‑ēknis, ‑ēklis ir lietvārdiem, kas atvasināti no darbības vārdiem, kuriem tagadnes 3. personā ir piedēklis ‑ē: audzē – audzēknis. Pārējos gadījumos lietojama izskaņa ‑eklis: put – puteklis.
  • Ja lietvārdi ir darināti no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņa ‑īt, lietvārdā saglabājas garais patskanis ī: lasīt – lasījums.
  • Vārdos rīdzinieks, drosminieks, bundzinieks pirms izskaņas -nieks jāraksta patskanis i.