Vārda leksiskā nozīme
Vārda nozīme ir skaniski izteiktais vārda jēdzieniskais saturs.
Vārda nozīme visspilgtāk izpaužas kontekstā.
Vārda nozīme visspilgtāk izpaužas kontekstā.
Mazākā konteksta vienība ir divu vārdu savienojums, bet konteksts var būt arī teikums vai pat noteikta garuma teksts.
Pēc nozīmju daudzuma ir:
viennozīmīgi vārdi — vārdi ar vienu nozīmi, kas viegli uztverama ārpus konteksta:
Piemērs:
knīpa, lapsa, mājoklis, piemirst, sakustēties, vajadzīgs, gudrs
daudznozīmīgi vārdi — vārdi ar vairākām nozīmēm, no kurām daļa atklājas tikai kontekstā:
Piemērs:
domāt — veidot spriedumu, secināt; būt kādos uzskatos (par ko), spriest (par ko); virzīt domas (uz ko), spriest, prātot; raizēties (par ko); nolemt, nodomāt; iecerēt; paredzēt.
Tiešā nozīme — nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības tieši, nesaistot ar citiem jēdzieniem.
Pārnestā nozīme — nosauc priekšmetus, parādības, darbības, īpašības netieši, tēlaini, uz līdzības pamata; svarīgs ir vārda lietojuma konteksts.
Pārnestā nozīme parasti radusies no tēlainā salīdzinājuma, ko apslēptā veidā ietver vārda tiešā nozīme.
Citi jēdzieni, kas saistīti ar leksiku
Leksikogrāfija — valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
Sinonīmi — vienādas vai ļoti tuvas nozīmes vārdi.
Antonīmi — pretējas nozīmes vārdi.
Idioma — nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme nav saistīta ar tajā esošo atsevišķo vārdu nozīmēm.
Homonīmi — vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami dažādas nozīmes vārdi.
Homoformas — divu vai vairāku dažādas nozīmes vārdu formas, kuru izruna un rakstība ir vienāda.
Homogrāfi — dažādas nozīmes un dažādi izrunājami vārdi ar vienādu rakstību.
Svešvārdi jeb internacionālismi — aizguvumi, kas tiek lietoti daudzās valodās.
Šķirklis — vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Profesionālismi — vārdi vai vārdu savienojumi, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kuri nav termini.
Termini — vārdi vai vārdu savienojumi, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kuriem ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
Vārdnīca — vārdu sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās.
Frazeoloģismi
Frazeoloģija ir mācība par frazeoloģismiem.
Frazeoloģismi ir tradicionāli vārdu savienojumi ar īpatnēju nozīmi, kas piemīt visam savienojumam kopumā un kas nav izsecināma no atsevišķu vārdu nozīmēm.
Frazeoloģismi ir tradicionāli vārdu savienojumi ar īpatnēju nozīmi, kas piemīt visam savienojumam kopumā un kas nav izsecināma no atsevišķu vārdu nozīmēm.
Valodā ir divu veidu vārdu savienojumi:
1. Brīvie vārdu savienojumi — tie veidoti no atsevišķiem vārdiem, kas savstarpēji saistīti atbilstoši latviešu valodas gramatiskajai sistēmai; to nozīme ir saprotama, ja ir zināma katra atsevišķā vārda nozīme.
Piemērs:
mans draugs, draudzēties ar klasesbiedru, sena draudzība
2. Frazeoloģismi — tradicionāli vārdu savienojumi pārnestā nozīmē; to nozīme nav izprotama no atsevišķu vārdu nozīmēm, bet jāskata viss vārdu savienojums kopumā.
|
Frazeoloģisms
|
Nozīmes skaidrojums
|
|
saules zaķītis
|
gaismas laukumiņš (uz kā), kas radies, gaismai atstarojoties no spoguļvirsmas
|
|
dzīvot pasaules malā
|
kaut kur ļoti tālu
|
|
sirds vai kūst
|
saka par lielu, emocionālu saviļņojumu
|
|
izaudzēt čūsku azotē
|
gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu
|
|
mati ceļas stāvus
|
šausmas, lielas izbailes
|
|
mute kā laidara vārti
|
saka par cilvēku, kas daudz, bravūrīgi un rupji runā |
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?