Leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Pasīvajā daļā nonāk vārdi, kuri tiek lietoti reti vai netiek lietoti nemaz. Nelietošanas iemesli var būt dažādi, taču tie ir cieši saistīti ar cilvēka ikdienas dzīvi un dažādiem ekonomiski politiskiem notikumiem tajā. Ir svarīgi izpētīt šos leksikas slāņus.
Apvidvārdi — vārdi, ko lieto tikai kādā apvidū un kas nepieder pie literārās valodas leksikas.
Apvidvārdi nosauc:
  • sadzīves un mājsaimniecības priekšmetus;
  • darba rīkus;
  • lauksaimniecības produktus;
  • ēdienus;
  • apģērba gabalus;
  • savvaļas augus.
Piemērs:
Literārajā valodā: kartupelis,
Kurzemē: rācenis,
Vidzemes vidienē: tupenis,
Latgalē: buļba
Apvidvārdi, kā minēts to definīcijā, sastopami, pirmkārt, konkrētā apvidū, otrkārt, daiļliteratūrā un kino. Tieši daiļliteratūra veicina apvidvārdu iekļaušanos literārās valodas leksikā. Apvidvārdiem var piemist arī pozitīva ekspresija, kas tiem ļauj valodā funkcionēt kā poētismiem.
 
Literārā valoda
(neitrāls)
Apvidvārds
 (poētisms)
varavīksne
dardedze
kaija
kaiva
uguns
guns
 
Apvidvārdu rašanās saistīta gan ar izlokšņu savdabību, gan saskarsmi ar citām valodām.
Daļa apvidvārdu atrodami vecvārdu grupā, jo apzīmē reālijas, kas mūsdienās vairs nav aktuālas.
Piemērs:
aizgore — aizkrāsne,
paugas — sakas
Vecvārdi ir novecojuši vārdi, kurus mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz.
Vecvārdi dalāmi divās grupās:
  • arhaismi;
  • historismi.
Arhaismi — vārdi, kuru vietā attiecīgā priekšmeta, parādības, procesa nosaukšanai tiek lietoti citi — aktīvās leksikas — vārdi.
Arhaismi ir viens no tiem iemesliem, kas jaunākajai paaudzei bez šo vārdu nozīmes pārzināšanas liedz pilnvērtīgi izprast daļu latviešu literatūras klasikas.
Piemērs:
aloties — kļūdīties,
biķeris — kauss,
dūmeklis — skurstenis,
īkstis — nieres
Historismi — vārdi, kuri nosauc priekšmetus, parādības, procesus, kas ir zuduši no ikdienas.
Arī historismi ir lasāmi attiecīgo laikmetu tēlojošos daiļdarbos, tie jāievēro, veidojot filmas.
Piemērs:
modere — govju kūts pārzine
piķieris — medību suņu pārzinis
Tomēr historismus lieto daudz biežāk un plašāk, salīdzinot ar arhaismiem.
Bez historismiem nav iedomājama vēstures apguve, jo daudzi no šiem jēdzieniem ir saistīti ar kādreizējo sabiedrisko politisko iekārtu, valsts pārvaldes formām, struktūrvienībām u.tml. 
Piemērs:
arkls — zemes mērvienība,
vagars — muižas darbu organizators,
junkurs — muižas pārvaldnieks,
guberņa — apgabals,
stārasts — pagasta vecākais
Kā jau tika minēts, leksika ir vismainīgākā valodas sistēmas daļa, tai ir gan aktīvā, gan pasīvā daļa. Aktīvajā daļā strauji ienāk arvien jauni vārdi, kuru rašanās, aizgūšanas iemesli ir cieši saistīti ar norisēm cilvēka dzīvē.
Jaunvārdi jeb neoloģismi ir agrāk nelietoti vārdi, kuri ienāk valodā un nostiprinās tajā. Par jaunvārdiem atzīstami vārdi, kas radušies pēdējo gadu vai gadu desmitu laikā.
Par jaunvārdiem vairāk vari apgūt, atkārtojot 8. klasē mācīto.
Diskutabls ir jautājums, vai aktualizētie vecvārdi arī būtu piederīgi šai grupai.
Lielu ieguldījumu jaunu vārdu ieviešanā veica Rainis.
Piemērs:
Raiņa aktualizētie vecvārdi:
mīla, vizma, dima, veldze, tāle, brīve, brīns, jums, dāsns
Rainis, izmantojot jau zināmu vārdu saknes, darinājis arī jaunus vārdus:
augsme, degsme, tversme, plūsma, pūsma, dvesma, spozme, smagme, sūrme, vēlme, atgaisma, atjaunotne, atspulgs, atvizma, ilgas, malds, riets, kaisle, augste, dzidre, skaidre, pārpilne, iznīce, uztice