Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
1. Lielo sākumburtu rakstība saliktajos nosaukumos
Ar lielo burtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi:
- saliktos valstu nosaukumos: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti;
- starptautisko organizāciju nosaukumos: Eiropas Savienība, Sarkanais Krusts;
- augstāko valsts iestāžu nosaukumos: Latvijas Republikas Saeima;
- laikrakstu un žurnālu nosaukumos: “Literatūra un Māksla”;
- zvaigznāju nosaukumos: Lielie Greizie Rati, Piena Ceļš;
- saliktos ģeogrāfiskos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds: Tuvie Austrumi, Augstie Tatri;
- pseidonīmos: Tāravas Anniņa (Andrejs Upīts), Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons);
- ordeņu nosaukumos (izņemot vārdu “ordenis”): Triju Zvaigžņu ordenis.
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu:
- iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nosaukumos: Zinātņu akadēmija, Finanšu ministrija, uzņēmums “Limbažu piens”;
- goda nosaukumos: Tautas daiļamata meistars, Lielā mūzikas balva;
- grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos: Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās”, Pītera Paula Rubensa glezna “Mākslinieka pašportrets”;
- svētku un atceres dienu nosaukumos: Līgo svētki, Mātes diena;
- vēsturiskos nosaukumos: Pirmais pasaules karš (1. pasaules karš).
2. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
- Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
- Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]: upe, ola.
- Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-va-na, de-ja.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cil-vēks.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
- Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
-
Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aiz-skriet;
b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava: rakst-nieks;
c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.
3. Īso un garo patskaņu burtu rakstība
Lietvārdu pareizrakstība:
Lietvārdu pareizrakstība:
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņās -ēknis, -ēklis, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kam vienkāršās tagadnes 3. personā ir garais ē: viņš audzē – audzēknis.
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņā -ātne, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kurā ir garš patskanis: zināt – zinātne.
4. Līdzskaņu burtu rakstība
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
- īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
- apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
- nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k: ikkatrs, ikkurš;
- apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
- atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā: pārraidīt, uzzīmēt.
5. Jāiegaumē īpašības vārdu rakstība:
- augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
- klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
6. Svešvārdu rakstība
Jāiegaumē:
Svarīgi!
abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, intereses, entuziasts, magnetofons, manekens, numurs, programma, propaganda, šaržs, šašliks, temperaments, žanrs.
7. Kopā un šķirti rakstāmi vārdi
|
Kopā rakstāmi
|
Šķirti rakstāmi
|
|
|
8. Uzmanība jāpievērš vīriešu dzimtes uzvārdiem, kam var būt sieviešu dzimtes galotnes -a, -e, -s. Šādi uzvārdi lokāmi atbilstoši 4., 5., 6. deklinācijai. Vienskaitļa datīvā parādās dzimtes atšķirības, tāpat kā tas ir tādiem kopdzimtes lietvārdiem kā, piemēram,
Piemērs:
auša, nevīža, balamute
Olivers Dūja – Oliveram Dūjam
Estere Dūja – Esterei Dūjai
Gvido Egle – Gvido Eglem
Aija Egle – Aijai Eglei
Raivo Klints – Raivo Klintim
Paula Klints – Paulai Klintij
Olivers Dūja – Oliveram Dūjam
Estere Dūja – Esterei Dūjai
Gvido Egle – Gvido Eglem
Aija Egle – Aijai Eglei
Raivo Klints – Raivo Klintim
Paula Klints – Paulai Klintij
Rakstību ietekmē pozicionālās skaņu pārmaiņas, kas saistītas ar vārda izrunu.
Pārmaiņas nosaka skaņas pozīcija vārdā. To mērķis ir pēc iespējas vienkāršāka un vieglāka vārda izruna.
Latviešu valodā ir dažādi pozicionālo skaņu pārmaiņu veidi.
1. Asimilācija jeb zudums balsīguma ziņā:
balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
Latviešu valodā ir dažādi pozicionālo skaņu pārmaiņu veidi.
1. Asimilācija jeb zudums balsīguma ziņā:
balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
Piemērs:
daudzpusīgs [daucpusīks], Izkurināt [iskurināt]
nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
Piemērs:
apguldīt [abguldīt], rakdams [ragdams]
2. Vēl pārmaiņas rodas:
priedēkļa un saknes sadurā;
priedēkļa un saknes sadurā;
Piemērs:
aizčāpot [aiščāpuot], izšaut [iššaut]
saknes vai piedēkļa un galotnes s sadurā;
Piemērs:
svešs [sveš:], dažs [daš:]
3. Līdzskaņi v un j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšējo patskani, izrunā tuvinās patskanim, un izveidojas divskanis.
Piemērs:
zvejnieks [zveinieks], savtīgs [sautīks]
4. Pozicionāls līdzskaņa zudums literārajā valodā sastopams reti. Zūd līdzskanis t, ja nonāk līdzskaņa d priekšā.
Šāds zudums notiek
Šāds zudums notiek
salikteņu daļu sadurā;
Piemērs:
svētdiena - [svēdiena]
priedēkļa at- un saknes sadurā;
Piemērs:
atdot - [aduot]
5. Nebalsīgu līdzskani, kas atrodas starp diviem īsiem patskaņiem, izrunā pagarina.
Piemērs:
taka [takka], lapa [lappa]
6. Latviešu valodā retāk, bet izloksnēs bieži sastopama divu blakus esošu, bet pie dažādām zilbēm piederošu patskaņu saplūšana vienā, rezultātā divas zilbes saplūst vienā.
Piemērs:
neesmu [nēsmu], saadīt [sādīt]