Informatīvajā telpā sastopams daudz dažādu datu, ziņu un viedokļu, un daļa no šī satura ir maldinošs un neīsts, kas reizēm tiek publiskots ar īpašu mērķi.
Lai runātu par šādu saturu, tiek lietoti atbilstoši termini.
Maldinoša informācija — nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts bez kaitnieciska nodoma, lai gan var radīt kaitējumu.
Dezinformācija — nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt vai gūt ekonomisku vai politisku labumu un kas var radīt kaitējumu sabiedrībai.
Biežāk lietotie informācijas ietekmēšanas principi un paņēmieni ir:
- noraidīšana;
- sagrozīšana;
- uzmanības novēršana;
- iebiedēšana.
1. Noraidīšana
Uzbrūkot un izsmejot viedokļa autoru, tiek pazemināta viņa kā avota uzticamība. Personiska vēršanās pret konkrēto cilvēku auditorijai liek vērst uzmanību nevis uz izteikto saturu un tā būtību, bet uz tās avotu.
Noraidīšanas paņēmiens tiek izmantots arī attiecībā uz māksliniekiem, nevērtējot viņa radītos darbus, bet akcentējot kādu rakstura īpašību vai rīcību, kas rada šaubas par šādas — diskreditētas — personas spēju vispār radīt ko saturiski vērtīgu.
Piemērs:
Valsts izlasē nepaņemts sportists izsaka šaubas par galvenā trenera kompetenci, atsaucoties uz viņa jaunības karjeras posmu, kad treneris spēlēja junioru līgas vienā no vājākajām komandām.
2. Sagrozīšana
Sagrozīšanas paņēmienā tiek veiktas dažādas darbības ar jau eksistējošiem faktiem, atlasot tikai tos, kas ir izdevīgi, vai arī radot pilnīgi jaunus faktus, kas iederas vai kas apstiprina autora viedokli. Izmantojot dažādas digitālās tehnikas, šobrīd ir iespējams panākt ļoti kvalitatīvus viltojumus, kuru saskatīšana un atpazīšana prasa gan labas konkrētās jomas zināšanas, gan prasmi analizēt un vērtēt.
Bieži tiek izmantoti arī viltus eksperti, kā arī vienas personas viedoklis tiek pasniegts kā visas grupas viedoklis vai arī vienas sociālās grupas viedoklis tiek prezentēts kā visas sabiedrības viedoklis.
Piemērs:
Viena nama iedzīvotāji ar iesniegumu vēršas pie pilsētas domes, pieprasot aizkrāsot reklāmzīmējumu uz pretējās ēkas sienas. Iesniegumu parakstījuši 11 iedzīvotāji, taču tekstā tiek uzsvērts, ka šī reklāma ir pretrunā visas sabiedrības interesēm.
3. Uzmanības novēršana
Šajā gadījumā uzmanība tiek pārvirzīta uz nesaistītu problēmu, pārspīlējot vai vienkāršojot sev netīkamo viedokli. Nav retums, ka tiek izplatīta sazvērestības teorija.
Tiek publiskots daudz datu, radot lielu informācijas apjomu, kuram ne visi cilvēki spēj adekvāti sekot līdzi, to izvērtējot. Kvantitāte un skandalozitāte burtiski aprok sākotnējo viedokli, un tas tiek aizmirsts.
Piemērs:
Novada laikrakstā tiek publicēti trīs viedokļraksti un piecas intervijas ar vecākiem par eksāmenu rezultātu novēloto saņemšanu, taču netiek sniegta informācija, ka 13 % novada skolēnu būs vēlreiz jāmācās 9.klasē kāda nenokārtota eksāmena dēļ.
4. Iebiedēšana
Ceļot viltus trauksmi par potenciālo oponenta rīcību, tiek izveidota katastrofas aina. Bieži tiek izmantota viltus dilemmas situācija, vienu no diviem situācijas attīstības variantiem minot kā briesmu un nelaimju pilnu.
Piemērs:
Publiskajā apspriešanā mazās hidroelektrostacijas īpašnieks asi iestājas pret plānoto vēja parka izveidi pagastā, minot, ka bojā ies visi savvaļas putni un tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji zaudēs dzirdi.