"Plašsaziņas līdzekļi ir nozīmīgākais sabiedrības ietekmēšanas instruments."
Plašsaziņas līdzekļus jeb masu komunikācijas līdzekļus klasificē dažādi, raugoties pēc to tehniskajām iespējām, veiktajām funkcijām u.tml.
Radio, televīzijai, preses izdevumiem un internetam ir dažādi veidi, kā sasniegt savu auditoriju. To darbību Latvijā nosaka likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".
Mūsdienās arvien lielāka ietekme sabiedrībā ir elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tāpēc to darbību regulē īpašs "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums".
Likumā minēti vairāki mērķi, kas jāsasniedz ikvienam plašsaziņas līdzeklim.
Kā pirmais minētas tās funkcijas, kas ir visbūtiskākās demokrātiskā sabiedrībā un demokrātiskā valstī.
"Nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā."
Likumā noteiktais mērķis īstenojams visa veida plašsaziņas līdzekļiem.
Sabiedriskais medijs — sabiedrības finansēta neatkarīga organizācija, kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu.
Sabiedriskā medija mērķis ir demokrātiskas sabiedrības veidošana, negūstot peļņu (arī no reklāmas ieņēmumiem).
Svarīgi!
Sabiedriskais medijs nav valsts medijs.
Komerciālais medijs — medijs, kura mērķis ir ar savu darbību gūt peļņu; tā finansēšana saistīta ar īpašnieku izvēlēto uzņēmuma pārvaldības formu (ģimenes uzņēmums, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība u.c.) un darbības virzienu.
Komerciālo mediju ienākumus var veidot abonentmaksa, reklāmas pārdošana, ziedojumi, citi ar audio vai video saistīti darbi, piemēram, pasākumu filmēšana, ieraksti u.tml.
Nekomerciālais medijs — medija mērķis ir konkrēta sabiedrības daļa ar kopējām interesēm, negūstot no savas darbības peļņu.
Latvijā ir darbojušās un vēl arvien darbojas vairākas nekomerciālas radiostacijas, piemēram, radio "Eiropas Hitu Radio" (dibināšanas brīdī 1991. gadā), radio "Radio Marija Latvija", radio "NABA".
Svarīgi!
Ja sabiedriskā medija auditorija ir visa sabiedrība, tad nekomerciālam medijam auditorija ir daudz šaurāka.