1. Masu mediju veidi

Skaidrojošajā vārdnīcā vārdam medijs minētas 2 nozīmes:

 

Vārds vēl tiek lietots arī trešajā nozīmē, apzīmējot organizāciju kā mediju uzņēmumu.

 

Mediju un komunikāciju zinātnē zināma daudzveidīga mediju klasifikācija.

 

Katra komunikācija norit kādā noteiktā materiālā veidā, proti, zīmēs ietvertais saturs pa izvēlētajiem kanāliem no autora nonāk pie saņēmēja.

 

1. Izvēloties par kritēriju klasifikācijai uztveres kanālu veidu, tiek identificēti četri dažādi mediju veidi:

1) verbālie mediji;

2) audiālie mediji;

3) vizuālie mediji;

4) dažādu veidu kombinētie mediji.

 

2. Grupējot pēc tehniskajiem līdzekļiem, ar kuriem tiek pārraidīti dati, tiek minēti trīs veidu mediji:
1) drukātie mediji;

2) raidošie mediji;

3) telekomunikācijas jeb tīkla mediji.

 

3. Pēc auditorijas apjoma mediji tiek iedalīti divās grupās:
1) starppersonu komunikācijas mediji (vēstule, telefons, e-pasts utt.);

2)  plašsaziņas komunikācijas mediji (laikraksts, radio, televīzija utt.).

 

Šeit gan ir atsevišķi komunikācijas mediji, kā čats, vēstkopas un e-pasta adrešu saraksti, kas atrodas robežsituācijā, jo jaunākās tehnoloģijas ļauj arī šādā veidā padarīt komunikāciju publisku un plašu.

 

Mediju funkcijas reizēm mēdz pārklāties, kā arī tās nav viegli precīzi noteikt.

Turklāt mediju un komunikācijas zinātnes pētnieki piedāvā dažādas šo funkciju klasifikācijas.

Profesors, Greifsvaldes Universitātes Komunikācijas zinātnes katedras vadītājs Klauss Beks piedāvā šādu mediju funkciju klasifikāciju.

 

 

Anda Rožukalne, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne, min, ka medijiem ir divas būtiskas funkciju grupas:
1) sociālās funkcijas;

2) individuālās funkcijas.

Individuālās funkcijas saistītas ar konkrētu indivīdu personiskajām vajadzībām, taču sociālās funkcijas attiecas uz sabiedrību kopumā.

 

Čārlzs Vraits (Wright) piedāvā šādu mediju sociālo funkciju skaidrojumu.

 

 

Savukārt Deniss Makveils (McQuail) izveidojis šādu klasifikāciju.