Medijos tiek publicēti dažādi tekstu žanri, četri no tiem tiek uzskatīti par pamattipiem, proti, ziņa, reportāža, komentārs un intervija.
ZIŅA
Ziņa ir svarīgākais žanrs, kam raksturīga aktualitāte un nozīmīgums.
"Tas, kas ir jauns, svarīgs un interesants, ir ziņa."
Ziņas uzbūve ir stingri strukturēta:
1) saturiski tekstam jāatbild uz septiņiem K jautājumiem: kas?, ko?, kad?, kur?, kā?, kāpēc?, kāds avots?;
2) formas ziņā jāievēro vairāki nosacījumi:
a) virsrakstā tiek pateikts svarīgākais;
b) pirmajā teikumā pēc būtības tiek atkārtots virsraksts, tikai izvēloties citus vārdus;
c) pirmajā rindkopā tiek atbildēts (vismaz daļēji) uz K jautājumiem;
d) ziņa tiek izvērsta, sākot ar svarīgākajām detaļām, kam seko mazāk nozīmīga informācija.
Pēc ziņu apjoma izšķir:
- īsās ziņas (1-2 teikumu garumā);
- klasiskās ziņas (1-2 slejas);
- ziņu raksti (garāki informatīvi teksti, kas sniedz svarīgu konteksta informāciju).
Vācu pētnieks Zigfrīds Veišenbergs ziņas klasificē pēc to satura:
- faktoloģiskās ziņas: apkopo faktus, grupē tos pēc svarīguma;
- norises ziņas: sniedz informāciju par kādas darbības vai lemšanas procesa gaitu;
- citātu ziņa: apkopo dažādu runu, diskusiju, pasākumu, interviju laikā paustos viedokļus par kādu noteiktu tēmu.
Ziņa jāiesāk ar svarīgāko.
Hronoloģisks vēstījums par notikušo nav ziņa.
REPORTĀŽA
Reportāža pēc iespējas konkrētāk un uzskatāmāk sniedz informāciju par notiekošo, atainojot gan savus iespaidus un radot klātbūtnes efektu, kura radīšanai pieļaujams ekspresīvs apstākļu un notikumu attēlojums, taču nebūs iederīga notikuma kritika vai atbalstīšana.
Reportāžai raksturīga trīsdaļīga uzbūve.
Ievads: tiek minēts galvenais par vietu, laiku, notikumu, tā nozīmi.
Galvenā daļa: precīzas, lietišķas detaļas un emocionālas nianses, aktīvu līdzdalībnieku iesaiste; vēstījums tiek veidots, balstoties uz noveles kompozīciju un noteikti ievērojot kāpinājuma un kulminācijas posmus.
Noslēgums: informatīva un emocionāla detaļa, iespēja atgriešanās pie ievada, veidojot gredzenveida kompozīcija.
Reportierim jābūt tikai precīzam vērotājam.
Reportierim savā darbībā noteikti jābūt ētiskam.
KOMENTĀRS
Komentārs pretēji ziņai un reportāžai ir teksts, kurā skaidri pausts autora viedoklis, lielākoties tas seko kādai ziņai vai reportāžai. Ne katra ziņa tiek komentēta, un ne katrs žurnālists raksta vērtējošus rakstus.
Pirms komentāra tapšanas būtu jāiegūst apstiprinoša atbilde uz katru no šiem jautājumiem:
1) vai ziņa prasa katram noformulēt konkrētu viedokli?
1) vai ziņa prasa katram noformulēt konkrētu viedokli?
2) vai ziņa ir saistoša sabiedrībai/kādai tās mērķgrupai?
3) vai komentētājs ir kompetents šajā tēmā?
Komentāram atbilstoši tā saturam un uzbūvei var būt vairāki tā veidi:
- ievadraksts: īpaši izcelts laikraksta vai žurnāla svarīgākais komentārs, kurš vienlaicīgi atspoguļo arī redakcijas viedokli;
- sleja: žurnālista regulārs komentārs; parasti slejas autors ir medija profesionālākais, pieredzes bagātākais žurnālists;
- recenzija: kultūras - grāmatu, teātra, kino, vizuālās mākslas u.c. - darbu kritika;
- īskomentārs: apjoma ziņā neliels komentārs, kam var būt ironiska vai sarkastiska nokrāsa;
- karikatūra: māksliniecisks komentārs.
Arī komentāram raksturīga trīsdaļīga uzbūve.
Ievads: atsauce uz ziņu, taču to burtiski neatkārtojot.
Galvenā daļa: argumentu iztirzāšana, tos savstarpēji saistot, taču netverot pārāk daudz; svarīgi nenovirzīties no izvēlētās tēmas.
Nobeigums: kopsavilkuma izdarīšana, secinājumi vai īpašs noslēguma akcents.
INTERVIJA
Intervija ir žurnālista un intervējamās personas saruna.
Saruna ir mērķtiecīga un atbilstoši medija mērķauditorijai saistīta gan ar intervējamā personību, gan viņa profesionālo vai sabiedrisko darbību.
Lai intervija būtu uzskatāma par veiksmīgu, nepieciešams rūpīgi sagatavoties.
"Nekad neintervējiet kādu, ja iepriekš nezināt 40 procentus no atbildēm." (Kornēliuss Raians, amerikāņu žurnālists)
Intervija reizēm tiek izmantota kā metode, veicot žurnālistisko izpēti.
Īsa formāta intervijas var tikt izmantotas gan ziņā, gan reportāžā.
Svarīgi!
Žurnālistikā pastāv arī dažādi jauktie žanri, kā ziņu raksti, ziņu raksti ar reportāžas fragemntiem, reportāžas ar intervijām, viedokļa un portreta intervijas, pamflets u.c.