Jebkurā tekstā svarīgi ir izvēlēties atbilstošos valodas līdzekļus. 
Publicistikas tekstos svarīgi pievērst uzmanību citu personu teiktā atveidojuma, kā arī darbības vārda un divdabja teiciena lietojumam tekstā.
 
PERSONAS RUNAS ATVEIDOJUMS
Lai kādu tekstu veidotu autors, visticamāk, tajā tiks minēts kādas personas teiktais.
1. Ir tekstu žanri, piemēram, intervija, kura saturs ir tikai un vienīgi tiešs teiktā publiskojums - rakstveidā, audiāli vai audiovizuāli.
Ja intervija tiks publicēta rakstveidā, tad tradicionāli tās teksts tiek rediģēts, šo rediģēto versiju saskaņojot ar intervējamo. Iemesli var būt dažādi, sākot ar ierobežotu vietu žurnālā vai laikrakstā līdz valodas stila labojumiem vai redakcionālām izmaiņām.
Šādas intervijas parasti tiek pierakstītas, izmantojot īpaši grafisku noformējumu, parādot atšķirību starp jautājumu un atbildēm. Sintaktiski šādos gadījumos izmanto tiešās runas teikumu konstrukciju, atsakoties no piebildes daļas.
Intervijas ievaddaļā tiek precizēti abi sarunas dalībnieki, var būt minēta vieta un laiks, bet tālāk tekstā lasītājam tiek piedāvāts tikai sarunas teksts.
Piemērs:
Šķiet kaut kā muļķīgi rakstīt biogrāfisku aprakstu Inesei Zanderei. Dzejniece, redaktore, izdevēja, latviešu bērnu literatūras gravitācijas centrs – vai tad ir kāds, kas to nezina? Bet tam līdzās Inese ir lieliska stāstniece, brīnišķīga sarunu biedre, kuru satiekot nav iespējams runāt par nebūtisko. Šajā sarunā, kuru iespējams klausīties arī podkāsta formā, – par bērnu un nebērnu literatūru, dzejas valodu, karu, cinismu un piedošanu.
Henriks Eliass Zēgners
Henriks: Es klausoties domāju – vai tā nav filozofija, kas tur parādās?
Inese: Zini, bet kur tad filozofija vispār neparādās? Filozofija jau neprasa atļauju, lai kaut kur parādītos.
Ja ir mērķtiecīgi norādīt kādu informāciju, kas parasti atrodama piebildes daļā, šādos gadījumos tiek izmantoti iesprausti teikumi, par to atdalošo pieturzīmi izvēloties iekavas.
Piemērs:
Henriks: Es tevi vispār uzrunāju intervijai tāpēc, ka nāk gada beigu apcerīgums un es domāju – gribas parunāt ar kādu gudru cilvēku. Taču sakritis tā, ka tieši šodien pienāca ziņa – tev iznākusi jauna bilžu grāmatiņa.
Inese: Nu jā. Zini, te atbilde būs daudzpakāpju, tā kā raķete: kamēr kaut kas izšausies. Pirmkārt, mani šausmina tas interviju vēlmju daudzums pēdējā laikā, jo man tas gribot negribot liek domāt, ka cilvēkiem sāk likties, ka ilgi jau vairs nevilks un tāpēc ir jāparunājas. [Smejas.]
2. Veidojot ziņu vai reportāžu, tiešās runas vietā ieteicams lietot netiešo runu, kas ļauj formulēt īsāku teiktā kopsavilkumu.
Piemērs:
Apvienotā novada iedzīvotāji stāsta, ka uztraucoties par abu vidusskolu nākotni.
Ja teksts ir apjomīgs, tad ieteicams pārmaiņus lietot tiešo un netiešo runu.
 
DIVDABJA TEICIENS
Divdabja teiciens ir bieži izmantota sintaktiska konstrukcija. Noteikti jāpievērš uzmanība faktam, ka divdabja formā nosauktajai darbībai ir tas pats darītājs, kuru divdabja teiciens raksturo.
Divdabja teiciens adverbiāli raksturo darbības vārdu, nosaucot darbības laiku, vietu,  veidu, cēloni, nolūku, kā arī izsaka nosacījumu, pieļāvumu vai kādu pavadapstākli.
Piemērs:
Jau janvārī dome apstiprināja apbalvošanas nolikumu, paredzot naudas prēmijas par sasniegumiem olimpiādēs, konkursos un sacensībās.
DARBĪBAS VĀRDS
Darbības vārda plašā izteiksmu un laiku sistēma ļauj daudzveidīgi izmantot šīs vārdšķiras formas, precīzi un detalizēti sasniedzot teksta mērķi.
Tādos žanros kā ziņa un reportāža līdzās īstenības izteiksmei ieteicams izmantot atstāstījuma un vēlējuma izteiksmi.
Piemērs:
Novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks atzina, ka jaunais infrastruktūras objekts vēl neesot pabeigts un ka to paveikšot nākamā mēneša laikā. Tad tiks dots laiks, lai laikumu apzaļumotu.
Publicistikas tekstos dominē arī īstenības izteiksmes saliktie laiki un ciešamā kārta.
Piemērs:
Novada dome ir finansiāli atbalstījusi piecus nevalstisko organizāciju projektus.
Šī gada 27. maijā tiks organizēta sanāksme pagastu pārvalžu vadītājiem.
Atsauce:
"Bērns manī ir dzīvs. Saruna ar Inesi Zanderi" Henriks Eliass Zēgners, Interneta žurnāls "Satori.lv" (izdevējs - biedrība "Ascendum")