Aizgūtā leksika valodā ienāk tieši vai ar starpniekvalodu palīdzību.
Aizguvumi ir jaunāks leksikas slānis nekā mantotā leksika, taču arī aizguvumi ir iedalāmi vecākā un jaunākā slānī.
Aizguvumi ir jaunāks leksikas slānis nekā mantotā leksika, taču arī aizguvumi ir iedalāmi vecākā un jaunākā slānī.
Vecākie aizguvumi latviešu valodā ienākuši no slāvu, ģermāņu un somugru valodām.
Vecākie aizguvumi ir pilnībā iekļāvušies latviešu valodas sistēmā un ne fonētiski, ne morfoloģiski neatšķiras no mantotā leksikas slāņa.
Latviešu valodā senākais slāvismu slānis saistīts ar 9.-12. gs., kad baltu ciltīm bija tirdznieciskie sakari ar krievu tirgotājiem.
No krievu valodas aizgūtie vārdi ir:
bagāts, baznīca, cena, cilvēks, dārgs, gads, istaba, kapeika, karogs, kažoks, kāposti, kodaļa, krāsa, krusts, ķīselis, nabags, nedēļa, pagasts, pagrabs, pīrāgs, postaža, pulks, robeža, rublis, siers, slava, sodīt, sods, solīt, soģis, soma, strādāt, svētki, svēts, šinelis, ubags, valsts, zvanīt, zvans, zābaks u.c.
Ģermānismi hronoloģiski dalāmi divās daļās:
- 12.-16. gs. aizguvumi no viduslejasvācu valodas;
- 16.-19. gs. aizguvumi no jaunaugšvācu valodas.
No vācu valodas aizgūtie vārdi ir:
aisbergs, amats, baļķis, bikses, birka, bīdelēt, blašķe, bleķis, bomis, brilles, bumbieris, bumbieris, būvēt, dambis, deniņi, dienests, dīķis, dubults, elle, etiķis, ēvele, flīģelis, garnele, glazūra, glāze, kaste, kleita, klucis, krogs, krūze, kungs, kurvis, ķēde, ķēķis, ķieģelis, ķirsis, lukturis, meita, panna, pīpe, plāksteris, pudele, redeles, rēķināt, sīpols, spainis, stārķis, strēmele, stunda, šķūnis, tapa, telts, vērts, zāģis, ziepes, zvērests u.c.
No zviedru valodas aizgūtie vārdi ir:
nagla, pipars, siļķe, skola, skurstenis, tabaka, ūtrupe u.c.
Latviešu valodā ir arī somugrismi, galvenokārt no lībiešu un igauņu valodas.
Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, baltu ciltis pēc savas ierašanās asimilēja pamattautu, aizgūstot no tās vairākus simtus vārdu. Piemēram, vārds kāzas ir aizgūts no lībiešu valodas, un tas ir no aktīvās leksikas izstūmis latviskās cilmes vārdu vedības.
Lielākā daļa no lībiešu valodas aizgūtie vārdi apzīmē ar jūru un zvejniecību saistītas parādības, priekšmetus un darbības.
No lībiešu valodas aizgūtie vārdi ir:
allaž, joma, kaija, kāls, kukainis, ķepa, ķesele, ķīsis, launags, liedags, loms, maksa, muiža,murds, nūja, paisums, puika, puķe, pulgot, salaka, selga, sēne, sīga, tērauds, vajadzēt, vimba u.c.
Latviešu valodā ir aizguvumi arī no citām baltu valodām, taču baltu valodu līdzīgās fonētiskās struktūras dēļ ir grūti precīzi noteikt, no kuras valodas ir aizguvumi.
No lietuviešu valodas (lituānismi) aizgūtie vārdi ir:
ģimene, ģērbt, kareivis, ķēve, veikals u.c.
No senprūšu valodas ir aizgūts vārds ķermenis.
Atsauce:
Leikuma L. Dialektoloģija. Lekciju pieraksti. Rīga: 2000.