2. Mantotā leksika

Katrā valodā ir gan mantotā, gan aizgūtā leksika, jo vārdu krājums ir cieši saistīts ar sabiedrības dzīvi un cilvēka darbību.

Leksika ir valodas sistēmas viselastīgākā daļa, jo, ienākot cilvēka dzīvē jaunām reālijām, jaunām darbībām, tām ir nepieciešams piešķirt nosaukumu. Turklāt šīm pārmaiņām jānotiek salīdzinoši ātri, tāpēc valodas runātāji gan darina jaunas leksēmas, izmantojot dzimtās valodas resursus, gan aizgūst citu valodu atbilstošās leksēmas.

 

Vārdu izcelsmi, mēģinot noteikt tā sākotnējo pirmvārdu, pēta etimoloģija (no gr. etymon 'patiesība') - atsevišķa valodniecības nozare.

Latviešu valodas mantotās leksikas slānis dalāms divās daļās:

 

Tiek minēts dažāds valodu skaits: no 3 līdz pat 10 tūkstošiem valodu.

Šādi fakti skaidrojami gan ar dažādo izpratni, kas ir valoda (vai dialekts arī būtu uzskatāms par valodu?), gan ar dažādiem procesiem, kas saistās ar valodu atklāšanu, izzušanu, saplūšanu, atdalīšanos u.tml.

 

Ģenealoģiskajā klasifikācijā valodas tiek kārtotas saimēs un grupās pēc radniecības.

Indoeiropiešu valodu saime ir viena no lielākajām.

Ir uzskats, ka šīs saimes pamatvaloda sadalījusies apmēram 4.-3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

 

 

Par citām valodu saimēm vairāk vari izlasīt LU MII materiālā.

 

Par indoeiropiešu pirmdzimteni sākotnēji tika uzskatīta Indija, līdz arheologu atradumi pierādīja, ka indoeiropiešu ciltis Indijā bija ienācējas.
Pašlaik ir dažādas hipotēzes par indoeiropiešu pirmdzimteni. Tā varētu būt:

Ir arī citas hipotēzes.

 

Baltu valodu grupu pašlaik veido divas radniecīgas valodas – latviešu un lietuviešu.

 

Baltuvārdu kā zinātnisku terminu 1845. gadā pirmais izmantoja vācu valodnieks F.Neselmanis.

1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras baltu ciltis ir apdzīvojušas plašu teritoriju - no Vislas lejteces un Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes līdz Okas augštecei un Piedņepras mežastepei. Liecības par baltu apdzīvotajām teritorijām sniedz gan arheoloģiskie izrakumi, gan baltiskas cilmes vietvārdi jeb toponīmi, īpaši ūdeņu nosaukumi jeb hidronīmi.

 

Vēlāk notikusi cilšu virzība uz ziemeļiem un rietumiem, kur notikusi apmešanās pie Baltijas jūras.

 

Rietumbalti: jātvingi, galindi, prūši.

Austrumbalti:

Baltu valodu grupa veidojusies apmēram 2. gadu tūkstotī p.m.ē., austrumbalti un rietumbalti nošķīrušies apmēram 5. gs. p.m.ē. Vēlāk, austrumbaltu ciltīm apvienojoties un saplūstot, izveidojās latvieši un lietuvieši.

 

Prūšu valoda ir mirusī valoda. Ir rakstiskas liecības, kas min, ka 1677. gadā Kuršu jomā miris pēdējais šīs valodas runātājs.

Par prūšu valodu pašlaik priekšstatu var gūt tikai no rakstu pieminekļiem: