Zinātniskās valodas stils
Izmantošanas joma: visas zinātņu nozares.
Adresāts: attiecīgās nozares speciālisti.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Pazīmes:
Adresāts: attiecīgās nozares speciālisti.
Forma: mutvārdu, rakstveida.
Pazīmes:
- stingri tiek ievērotas valodas un rakstības normas;
- monologa raksturs;
- emocionāli neitrāli valodas izteiksmes līdzekļi;
- speciālā terminoloģija;
- precizitāte;
- skaidrība;
- fakti;
- analīze;
- secinājumi;
- formulējumi;
- definīcijas;
- plaši salikti teikumi, kas saistīti ar saistītājvārdiem;
- paskaidrojoši vārdi, iesprausti vārdi un iespraustas konstrukcijas;
- citāti.
Piemērs:
Viduslaiku literatūra balstījās trijos aspektos – bruņniecībā, viņpasaulē, platoniskajā mīlā. A. Bloka lugā bruņniecība un platoniskā mīla ir acīmredzami motīvi, taču, iespējams, ka Gaetāna tēls jāsaista ne tikai ar viduslaiku trubadūru un menestrelu, bet arī ar mistiskajiem spēkiem. Gaetāns, vēstot savu dzīvesstāstu Bertrānam, min dažus aspektus, kas varētu tikt interpretēti arī kā norāde uz mistisko, pārdabisko, uz Gaetāna piederību viņpasaulei/pārpasaulei:
1) Gaetāns min, ka ir no Armorikas, kas ir sena ķeltu zeme, un ķeltiem leģendās piedēvētas mistiskas spējas;
2) Gaetānu viņa īstajai mātei ezera malā miglā nolaupīja feja un audzināja kā dēlu savā zemūdens mājoklī; savukārt ūdens un migla kopš aizvēstures laikiem tiek uzskatīti par mistisko spēku stihijām;
3) uz virszemi Gaetāns dodas ar krusta zīmi uz krūtīm; krusts nereti ir kalpojis kā piederības apliecinājums augstākajam garīgajam līmenim;
4) feja, pavadot Gaetānu uz virszemi, dod viņam arī uzdevumu - būt par dziesminieku, iedvesmot ļaudis uz augstākām garīgām lietām; viņa arī netieši norāda, ka Gaetāns saņem ceļamaizē “Радость-Страданье”;
Iepriekš tika uzdots jautājums, vai šo “Радость-Страданье” vispār var iegūt/pārdzīvot/piedzīvot dzīvs cilvēks. Saistot to ar Gaetānu, kam piemīt šī balva, iespējama šķiet varbūtība, ka “Радость-Страданье” skaidrojams kā augstākā apziņa, nirvāna, pēc kuras nemaz nav iespējams turpināt ikdienišķo dzīvi.
1) Gaetāns min, ka ir no Armorikas, kas ir sena ķeltu zeme, un ķeltiem leģendās piedēvētas mistiskas spējas;
2) Gaetānu viņa īstajai mātei ezera malā miglā nolaupīja feja un audzināja kā dēlu savā zemūdens mājoklī; savukārt ūdens un migla kopš aizvēstures laikiem tiek uzskatīti par mistisko spēku stihijām;
3) uz virszemi Gaetāns dodas ar krusta zīmi uz krūtīm; krusts nereti ir kalpojis kā piederības apliecinājums augstākajam garīgajam līmenim;
4) feja, pavadot Gaetānu uz virszemi, dod viņam arī uzdevumu - būt par dziesminieku, iedvesmot ļaudis uz augstākām garīgām lietām; viņa arī netieši norāda, ka Gaetāns saņem ceļamaizē “Радость-Страданье”;
Iepriekš tika uzdots jautājums, vai šo “Радость-Страданье” vispār var iegūt/pārdzīvot/piedzīvot dzīvs cilvēks. Saistot to ar Gaetānu, kam piemīt šī balva, iespējama šķiet varbūtība, ka “Радость-Страданье” skaidrojams kā augstākā apziņa, nirvāna, pēc kuras nemaz nav iespējams turpināt ikdienišķo dzīvi.
Populārzinātniskās valodas stils
Populārzinātniskās valodas stils izveidojies kā zinātniskā stila paveids.
Adresāts: jebkurš interesents.
Piemīt zinātniskā stila elementi pēc satura, publicistikas un daiļliteratūras stila elementi pēc formas.
Adresāts: jebkurš interesents.
Piemīt zinātniskā stila elementi pēc satura, publicistikas un daiļliteratūras stila elementi pēc formas.
|
Zinātniskais stils
|
Populārzinātniskais stils
|
|
Formulējumi
Definīcijas
|
Jēdzienu apraksts Ilustratīvs skaidrojums |
| Speciālā terminoloģija | Speciālās terminoloģijas lietojums tiek ierobežots vai tā tiek paskaidrota |
Populārzinātniskais stils lasāms tādos žurnālos kā "Ilustrētā Zinātne", "Ilustrētā Vēsture".
|
"Ilustrētā Zinātne"
Augusts 2009
|
"Ilustrētā Vēsture"
Jūnijs 2008
|
| Arī novērojumi citās Visuma vietās rada jautājumus par gravitācijas spēka darbību. Jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem zināms, ka galaktiku ārējās daļās neuzvedas tā, kā to paredz gravitācijas likums. Saskaņā ar Ņūtona dinamiku zvaigznēm galaktikā būtu jāriņķo pa elipsveida orbītām un, tām attālinoties no centra, būtu jāsamazinās ātrumam. | Dānis Nikolauss Steno 1669. gadā kā pirmais Rietumu zinātnieks konstatēja saistību starp ģeoloģisko slāņu kārtību un zemeslodes vecumu. No viņa aprēķiniem izrietēja, ka zemei ir 96 miljoni gadu. Steno kļūdījās, bet viņa metode satricināja reliģiskos priekšstatus. Mūsdienās zemeslodes un tās slāņu vecumu aprēķina pēc tā, cik ilgs laiks nepieciešams radioaktīvo vielu sabrukšanai. Šobrīd uzskata, ka zemeslodei ir vismaz 4.54 miljardus gadu veca. |
Žurnālā "Ilustrētā Junioriem" lasāmi populārzinātniskā stila teksti ar sarunvalodas stila elementiem.