Daļēji lokāmie divdabji parasti norāda blakus kustību, kas pavada galveno darbību.
No dūņaina ezeriņa;
Meitas nāca dziedādamas
No dzeltena linu lauka.
Parasti abas darbības veic viens un tas pats darītājs.
Zosis gan nāk, gan klaigā.
Meitas gan nāk, gan dzied.
Daļēji lokāmo divdabi veido, darbības vārda nenoteiksmes galotnes vietā liekot divdabim raksturīgo izskaņu –dams, -dama, -damies, -damies.
Daļēji lokāmajam divdabim piemīt darbības vārda un apstākļa vārda daba.
Divdabim ir:
1) vīriešu un sieviešu dzimte
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vainadziņu;
Dziedādamas tautas veda
Vainadziņa vijējiņu.
līgodama, dziedādamas – sieviešu dzimte.
Cīrulīts mazputniņš
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
dziedādams, sveikdams – vīriešu dzimte
2) vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
dziedādams – vienskaitļa nominatīvs
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.
dziedādami – daudzskaitļa nominatīvs
2) vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīvs – divdabis ir tikai daļēji lokāms.
Ko, upīte, tu darīji?
Strautiņš tek dziedādams;
Ko darīji, mātes meita?
Sērdienīti tautās veda.
dziedādams – vienskaitļa nominatīvs
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.
dziedādami – daudzskaitļa nominatīvs