Lokāmie ciešamās kārtas pagātnes divdabji izsaka jau notikušu darbību.
lasīta grāmata – grāmata, kas jau ir izlasīta
adīts džemperis – džemperis, kas jau ir noadīts
Šiem divdabjiem piemīt darbības vārda un īpašības vārda daba.
Tiem, tāpat kā īpašības vārdiem, ir:
1) dzimte – sieviešu un vīriešu
lasī-ta grāmata – sieviešu dzimte
lasī-ts žurnāls – vīriešu dzimte
2) skaitlis – vienskaitlis un daudzskaitlis
lasī-ta grāmata – vienskaitlis
lasī-tas grāmatas – daudzskaitlis
lasī-ts žurnāls - vienskaitlis
lasī-ti žurnāli - daudzskaitlis
adīts džemperis – džemperis, kas jau ir noadīts
Šiem divdabjiem piemīt darbības vārda un īpašības vārda daba.
Tiem, tāpat kā īpašības vārdiem, ir:
1) dzimte – sieviešu un vīriešu
lasī-ta grāmata – sieviešu dzimte
lasī-ts žurnāls – vīriešu dzimte
2) skaitlis – vienskaitlis un daudzskaitlis
lasī-ta grāmata – vienskaitlis
lasī-tas grāmatas – daudzskaitlis
lasī-ts žurnāls - vienskaitlis
lasī-ti žurnāli - daudzskaitlis
3) locījumi
lasī-ta grāmata – vienskaitļa nominatīvs
lasī-to grāmatu – vienskaitļa akuzatīvs
4) noteiktā un nenoteiktā galotne
lasī-ta grāmata – nenoteiktā galotne
lasī-tā grāmata – noteiktā galotne
Lokāmos ciešamās kārtas pagātnes divdabjus veido no darbības vārda nenoteiksmes celma, pievienojot divdabim raksturīgo izskaņu –ts, -ta.
lasīt - lasī - lasī-ts, lasī-ta
lasī-ta grāmata – vienskaitļa nominatīvs
lasī-to grāmatu – vienskaitļa akuzatīvs
4) noteiktā un nenoteiktā galotne
lasī-ta grāmata – nenoteiktā galotne
lasī-tā grāmata – noteiktā galotne
Lokāmos ciešamās kārtas pagātnes divdabjus veido no darbības vārda nenoteiksmes celma, pievienojot divdabim raksturīgo izskaņu –ts, -ta.
lasīt - lasī - lasī-ts, lasī-ta
Teikumā šie divdabji ir apzīmētāji un izteicēji.
Apzīmētājs | Izteicējs |
Lasītā grāmata lika aizdomāties. kāda grāmata? – lasītā | Visas Enidas Blaitones grāmatas jau ir lasītas. kādas ir grāmatas? – [ir] lasītas |