Pēc satura un formas tekstus iedala vairākos tipos: vēstījošais, aprakstošais un argumentējošais teksts.
Vēstījošā teksta tipam ir raksturīga izvērta sižetiskā darbība, kas parasti risinās noteiktā secībā un izteiksmīgā valodā.
Publicistikas tekstu (preses izdevumu, radio un televīzijas raidījumu) mērķis ir sniegt informāciju, nevis valodas tēlainība.
Vēstījošie teksti iedalās 2 grupās:
- Tēlaini vēstījoši teksti.
- Informatīvi vēstījoši teksti.
Informatīvi vēstījošajos tekstos galvenais ir sniegtā informācija, tēlaini vēstījošajos tekstos ne mazāk nozīmīgs ir valodas izteiksmīgums.
Vēstījuma tipa domrakstos parasti cenšas ievērot informācijas un tēlainības līdzsvaru.
Piemērs:
Tēlaini vēstījošais teksts:
Aizskrēja pār sētsvidu aitu pulciņš ar baltiem trīcošiem jēriņiem, aiz tā dzinās māsa un brālis, garas stibas vicinādami. Māte atraisīja Pērli un aizvilka to steigšus pakaļ. Divi vezumi, mantām piekrauti, izbrauca gāzelēdamies pa grumbaino ceļu un pazuda. (A. Brigadere)
Aizskrēja pār sētsvidu aitu pulciņš ar baltiem trīcošiem jēriņiem, aiz tā dzinās māsa un brālis, garas stibas vicinādami. Māte atraisīja Pērli un aizvilka to steigšus pakaļ. Divi vezumi, mantām piekrauti, izbrauca gāzelēdamies pa grumbaino ceļu un pazuda. (A. Brigadere)
Piemērs:
Informatīvi vēstījošais:
A. Brigadere ir viena no pazīstamākajām latviešu rakstniecēm, spilgta dramaturģe un arī dzejniece. Sarakstījusi pasaku lugas “Sprīdītis” (1903), “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1912), “Maija un Paija” (1921), “Lolitas brīnumputns” (1926) un vairākas drāmas, stāstus, romānu “Kvēlošā lokā” (1928) un dzejoļu krājumus. (Nacionālā enciklopēdija)
A. Brigadere ir viena no pazīstamākajām latviešu rakstniecēm, spilgta dramaturģe un arī dzejniece. Sarakstījusi pasaku lugas “Sprīdītis” (1903), “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1912), “Maija un Paija” (1921), “Lolitas brīnumputns” (1926) un vairākas drāmas, stāstus, romānu “Kvēlošā lokā” (1928) un dzejoļu krājumus. (Nacionālā enciklopēdija)
Aprakstošajam tekstam nav sižetiskās līnijas. Var būt atainotas dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību īpašības, stāstīts par dabas vai cilvēku veidotu cilvēku vai ainavu izskatu.
Šī tipa tekstus var iedalīt 2 grupās: tēlaini aprakstošais vai informatīvi aprakstošs raksturs.
Daiļliteratūrā teksta valodā dominē tēlainība.
Publicistikas tekstos un sarunvalodā, aprakstot kādu notikumu vai priekšmetu, pārsvarā primāra mēdz būt sniegtā informācija.
Piemērs:
Informatīvi aprakstošais:
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, atrodas Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastos un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastos, Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma dienvidaustrumu daļā, kas ir zemākā vieta (92,5 m virs jūras līmeņa) līdzenumā, kā arī Latvijas lielākajā mitrājā – Lubāna mitrāja kompleksā, kas būtībā ietver visu senā Lubāna paleoezera teritoriju. (Nacionālā enciklopēdija)
Tēlaini aprakstošais:
Arī Lubāns, apnicis vienā vietā viļņot, reiz pacēlies gaisā un krākdams laidies uz rītiem, pretī saulei. Lubāna guļas vietā tomēr palicis brangs muklājs, ko tagad dēvē par Zlaugas purvu. Pāri šim purvam iet Kangaru kalnu strēķis, ko savā laikā sanesis milzis Kangars, kad būvējis pāri ezeram ceļu uz Rīgu. (Teika par Lubāna ezeru)
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, atrodas Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastos un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastos, Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenuma dienvidaustrumu daļā, kas ir zemākā vieta (92,5 m virs jūras līmeņa) līdzenumā, kā arī Latvijas lielākajā mitrājā – Lubāna mitrāja kompleksā, kas būtībā ietver visu senā Lubāna paleoezera teritoriju. (Nacionālā enciklopēdija)
Tēlaini aprakstošais:
Arī Lubāns, apnicis vienā vietā viļņot, reiz pacēlies gaisā un krākdams laidies uz rītiem, pretī saulei. Lubāna guļas vietā tomēr palicis brangs muklājs, ko tagad dēvē par Zlaugas purvu. Pāri šim purvam iet Kangaru kalnu strēķis, ko savā laikā sanesis milzis Kangars, kad būvējis pāri ezeram ceļu uz Rīgu. (Teika par Lubāna ezeru)
Atsauce:
Eva Eglāja-Kristsone. Anna Brigadere.; Laimdota Kalniņa. Lubāna ezers. – enciklopedija.lv