Cilvēki runā un raksta teikumos. Teikumus veido no vārdiem.
| Teikumā ir izteikta kāda doma. | Trīs tēva dēli devās pasaulē. |
| Teikums ir gramatiski un loģiski saistītu vārdu kopums. |
Piektdien meitenes dosies uz skolas diskotēku. Ir teikums.
Piektdien meitene doties skola diskotēka. Nav teikums. |
|
Teikumam ir noteikta uzbūve. Tajā ir gramatiskais centrs – teikuma priekšmets un izteicējs.
Reizēm ir tikai viens no tiem.
Ir teikumi, kuros ir tikai viens vārds, to sauc par galveno locekli.
|
Viņas jau nopirka jaunas drēbes un kurpes.
viņas – teikuma priekšmets; nopirka – izteicējs
Vakars. Līst. Galvenais loceklis.
|
| Runā teikumus vienu no otra nošķir ar īsu pauzi vai balss intonāciju, rakstos – ar pieturzīmēm. | Vakar bija skaists un silts laiks. Vai Kārlis arī bija aizgājis līdz upei? |
| Teikumu sāk ar lielo sākumburtu, teikuma beigās liek pieturzīmi. | Meitenes labi pavadīja laiku skolas diskotēkā. Tas bija tik jautri! |