Teikumā vienmēr ir ietverta kāda informācija – tā vai nu tiek nodota citiem cilvēkiem, vai tiek no viņiem pieprasīta, parasti jautājumu veidā. Tādā kārtā izšķirami 2 teikumu veidi, ko izmanto informācijas nodošanai – stāstījuma un izsaukuma teikums –, un 1veids informācijas pieprasīšanai – jautājuma teikums.
Piemērs:
Vāzē ir skaisti ziedi. Stāstījuma teikums.
Cik skaisti ziedi vāzē! Izsaukuma teikums, jo pauž emocijas.
Vai tu pati tos izaudzēji? Jautājuma teikums, jo pieprasa informāciju.
Šie veidi nosaka
- kāda beigu pieturzīme teikumā liekama,
- kāds ir teikuma mērķis, ko rakstītājs grib pateikt,
- kādā intonācijā teikums jālasa,
- kādas jūtas teikumā izteiktas.
Stāstījuma teikuma beigās liek punktu, jo tas sniedz informāciju, tajā nav emociju.
Piemērs:
Vasarās es braucu ciemoties pie savas vecmāmiņas uz laukiem.
Jautājuma teikumu beigās liek jautājuma zīmi, jo tā mērķis ir noskaidrot informāciju.
Piemērs:
Kur palikusi mana pasaku grāmata?
Izsaukuma teikuma beigās liek izsaukuma zīmi.
- paust jūtas, izteikt izbrīnu, pārsteigumu, prieku, sāpes utt.;
Piemērs:
Cik jauki, ka tu atnāci ciemos!
- izteikt vēlējumu vai novēlējumu, parasti teikumu iesāk ar vārdiem kaut, lai;
Piemērs:
Kaut nekad mēs vairs nesastrīdētos! Lai Tev labi klājas jaunajā skolā!
- izteikt lūgumu, aizliegumu, pavēli, aicinājumu, brīdinājumu.
Piemērs:
Lūdzu, pasniedz grāmatu! Nekavējies ilgi!
Reizēm izsaukuma teikumā ir iekļauti izsauksmes vārdi: redz, rau, ak, paskat u.c.
Piemērs:
Ak, cik skaisti saulrieti ir pie jūras!