Senās Grieķijas galvenie dievi
 
Zevs debess, pērkona un zibens valdnieks, pavēlnieks; valda Olimpa kalnā, uzrauga kārtības un likumu izpildi
Poseidons Zeva brālis, ūdens un jūras valdnieks, vētru un zemestrīču pavēlnieks, zirgu dievs; dzīvo jūrā, gliemežvāku pilī; simbols — trijžuburis
Aīds
Zeva brālis, mirušo pazemes valstības dievs; grieķi ticēja, ka pēc nāves visas mirušo dvēseles nonāk Aīda valstībā
Hēra Zeva sieva, ģimenes laimes, laulību un dzemdību aizgādne; greizsirdīga un valdonīga valdniece
Atēna
gudrības, taisnīga kara, kara taktikas dieviete, varoņu un amatnieku aizbildne; simboli — pūce, olīvu zars
Hermejs
Olimpa dievu vēstnesis, arī viltīgais tirdzniecības dievs, kurš izgudrojis ābeci, matemātiku un astronomiju; arī ceļinieku, ganu un atlētu dievs
Hēfaists
uguns un kalējmākslas dievs
Helios (Hēlijs, Hēlios)
Saules dievs, sena dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību, bet arī soda
Artemīda
medību, mēness un visu savvaļas dzīvnieku dieviete, jaunu meiteņu aizstāve. Artemīdas simboli — mēness, briedis, lācene, čūska, loks un bultas.
Dēmetra
mītiskā auglības, ražas, zemkopības, dabas un gadalaiku dieviete. Šīs dievietes pārziņā bija arī dzīves un nāves cikls.
Apollons
gaismas, harmonijas un skaistuma dievs, mākslas, medicīnas aizgādnis; simboli — saule, lira, 9 mūzas (vēstures mūza Klio, dzejas, drāmas, dejas u.c. mākslu mūzas)
Dionīss
auglības un vīnkopības dievs