Absolūtisma pazīmes Francijā Luija XIV laikā
Francijā absolūtisms piedzīvoja uzplaukumu Luija XIV laikā. Viņam pieder slavenais izteiciens "Valsts esmu es!" Luijs XIV pārvaldīja Franciju, balstoties uz absolūtisma idejām. No vienas puses Francija tiek izveidota par modernu valsti savā laikā, kļūstot par paraugu citām valstīm Eiropā, no otras puses, Luija XIV valdīšanas politika iztukšo valsts kasi un ievērojami pasliktina iedzīvotāju dzīvi. Kopš 1685. gada franču valoda kļūst par vispāratzītu diplomātijas valodu Eiropā un to sāk lietot daudzos citos Eiropas galmos.
Likumdošanas un pārvaldes koncentrēšana valdnieka rokās
Luijs XIV pārņem likumu izdošanu savās rokās, atceļot iepriekš izstrādātos feodāļu likumus un veidojot valstij vienotus likumu krājumus — kodeksus. Papildus tiem karalis vadīja valsti ar rīkojumiem — ediktiem. Uz novadiem tika nosūtīti uzraugi — intendanti, kuri kontrolēja likumu un rīkojumu izpildi.
Ar šādu runu 18 gadu vecumā Luijs XIV pasludināja varas pārņemšanu.
«Tagad ir laiks, kad es pats pārvaldīšu visu.. (Ierēdņi) palīdzēs man ar saviem padomiem, bet tikai tad, kad es to vaicāšu. Es pieprasu un pavēlu jums neklausīt nevienu, izņemot manu komandu.., es jums pavēlu neparakstīt neko.. bez manas ziņas, katru dienu atskaitīties man personīgi un neuzskatīt neko par labu bez manas ziņas»
«Tagad ir laiks, kad es pats pārvaldīšu visu.. (Ierēdņi) palīdzēs man ar saviem padomiem, bet tikai tad, kad es to vaicāšu. Es pieprasu un pavēlu jums neklausīt nevienu, izņemot manu komandu.., es jums pavēlu neparakstīt neko.. bez manas ziņas, katru dienu atskaitīties man personīgi un neuzskatīt neko par labu bez manas ziņas»
Kontroles nodibināšana pār feodāļiem
Pilnībā likvidēt feodāļu varu nebija iespējams, tāpēc Luijs XIV lika viņiem regulāri uzturēties savā tuvumā — karaļa galmā. Daudziem tika piešķirti labi atalgoti amati.
Papildus tam karalis lika uzticamiem cilvēkiem ziņot par feodāļu izteikumiem un nodomiem. Laika gaitā muižniecība kļuva karalim uzticamāka, jo karalis piešķīra titulus un muižas uzticamiem personāžiem (mantijas bruņniecība).
Papildus tam karalis lika uzticamiem cilvēkiem ziņot par feodāļu izteikumiem un nodomiem. Laika gaitā muižniecība kļuva karalim uzticamāka, jo karalis piešķīra titulus un muižas uzticamiem personāžiem (mantijas bruņniecība).
Hercogs de Sensimons aprakstījis arī Luija XIV attieksmi pret pavalstniekiem
«Viņš ne tikai gaidīja, ka visas nozīmīgās personas nepārtraukti apmeklēs galmu, bet ātri pamanīja katra prombūtni. Tiem, kas tur ieradās tikai laiku pa laikam, bija jāsniedz apmierinošs paskaidrojums. Viņš darīja visu, lai uzzinātu, kas notiek sabiedriskās vietās, privātmājās, pat ģimenes noslēpumus, un uzturēja milzīgu skaitu spiegu un ziņu pienesēju (kurus) uzklausīja savā slepenajā privātajā telpā...Visnežēlīgākais veids, kā karalis tika informēts par notiekošo, bija vēstuļu atvēršana. Viņš redzēja izrakstus no visām (aizdomīgām) vēstulēm.»
«Viņš ne tikai gaidīja, ka visas nozīmīgās personas nepārtraukti apmeklēs galmu, bet ātri pamanīja katra prombūtni. Tiem, kas tur ieradās tikai laiku pa laikam, bija jāsniedz apmierinošs paskaidrojums. Viņš darīja visu, lai uzzinātu, kas notiek sabiedriskās vietās, privātmājās, pat ģimenes noslēpumus, un uzturēja milzīgu skaitu spiegu un ziņu pienesēju (kurus) uzklausīja savā slepenajā privātajā telpā...Visnežēlīgākais veids, kā karalis tika informēts par notiekošo, bija vēstuļu atvēršana. Viņš redzēja izrakstus no visām (aizdomīgām) vēstulēm.»
Vienotas baznīcas izveidošana
Kad Luijs XIV nāca pie varas, Francijā valdīja katoļu baznīca, vienlaikus bija spēkā arī Nantes edikts, kas ļāva pulcēties reformētās hugenotu (protestantu) baznīcas pārstāvjiem.
1685. gadā ar Fontenblo ediktu karalis atcēla Nantes ediktu, oficiāli Francijā varēja pastāvēt tikai katoļu baznīca. Ap 200 000 hugenotu pameta valsti. Pie karaļa darbojās padome, kas kontrolēja katoļu baznīcu. Katoļu garīdznieki pieņēma deklarāciju, ka baznīcai nav tiesību iejaukties valdnieka lietās.
1685. gadā ar Fontenblo ediktu karalis atcēla Nantes ediktu, oficiāli Francijā varēja pastāvēt tikai katoļu baznīca. Ap 200 000 hugenotu pameta valsti. Pie karaļa darbojās padome, kas kontrolēja katoļu baznīcu. Katoļu garīdznieki pieņēma deklarāciju, ka baznīcai nav tiesību iejaukties valdnieka lietās.
Tā bija teikts Fontenblo ediktā.
«Un tagad mēs (Francijas karalis) uzsveram, ka mūsu centieni (vienot sabiedrību) ir sasnieguši mērķi, jo labākā daļa no mūsu (hugenotu jau) ir pieņēmuši katoļu ticību. (Un) mēs esam noteikuši, ka nevaram darīt neko labāku.., (kā noteikti minēto). 1.Nantes ediktā noteiktās hugenotu tiesības atzīstam par spēkā neesošām. Mēs vēlamies panākt, lai (hugenotu dievnami) tiktu nojaukti nekavējoties. 4. Mēs aicinām visus (hugenotus), kas nevēlas pāriet katoļu ticībā, atstāt karalisti.. divu nedēļu laikā. 5. Mēs aizliedzam (hugenotu) privātās skolas."
Algotas pastāvīgas armijas ieviešana
Pirms Luija XIV armijā valdīja dažādas tradīcijas. Luijs XIV par galveno karaspēku padarīja vienības, kuras algoja valsts. Francija kļūst par pirmo valsti Eiropā, kurā tiek izveidota patstāvīga armija. Karavīriem atkarībā no lomas kaujā bija vienādi formastērpi un apbruņojums. Tādu armiju bija vieglāk vadīt un sagatavot, taču tas radīja lielākus valsts izdevumus.
Francijas militāro politiku savā vēstulē 1696. gadā raksturojis cietokšņu būves speciālists Sebastjans de Vobāns (1633-1707)
«Ja Francija vēlas būt varena, tad tai jāatceras, ka tā ir ienaidnieka ielenkumā. Miers ir laiks, kad jāgatavojas jaunam karam. Labākais karš ir pretinieka teritorijā. Tas dod mūsu karavīriem iespējas palielināt ienākumus (laupot) un mums — mazāk tērēt savus resursus, jo armiju var likt uzturēt tām zemēm, kur tā ievesta. Mūsu cietokšņi un spēcīgas armijas uzturēšana būs aizsegs, lai uzbruktu un atturētu pretinieku no iebrukumiem mūsu zemē.»
«Ja Francija vēlas būt varena, tad tai jāatceras, ka tā ir ienaidnieka ielenkumā. Miers ir laiks, kad jāgatavojas jaunam karam. Labākais karš ir pretinieka teritorijā. Tas dod mūsu karavīriem iespējas palielināt ienākumus (laupot) un mums — mazāk tērēt savus resursus, jo armiju var likt uzturēt tām zemēm, kur tā ievesta. Mūsu cietokšņi un spēcīgas armijas uzturēšana būs aizsegs, lai uzbruktu un atturētu pretinieku no iebrukumiem mūsu zemē.»
Valsts ienākumu palielināšana (merkantilisms)
Nodokļi dažādos feodāļu valdījumos bija atšķirīgi. Luijs XIV ieviesa vienotu nodokļu sistēmu un sāka īstenot merkantilisma politiku. Aktīvi iejaucoties saimnieciskajā dzīvē, valsts uzlika augstus nodokļus par citās zemēs radīto produktu ievešanu un pārdošanu, bet zemus — par izejvielu ievešanu. Valsts atbalstīja manufaktūru veidošanu. Aizliedza izvest zeltu un sudrabu no valsts.
Absolūtisma periodā sāka attīstīties pirmās manufaktūras, kuras bija rūpnīcu priekšteces.
Manufaktūra — liela darbnīca, kurā pamatā ar roku darbu masveidā ražoja kādu preci.
«Atmiņās pamācībai troņmantiniekam» Luijs XIV skaidrojis, kāpēc viņš atbalstīja manufaktūru veidošanu.
«Es zināju, cik daudz naudas mēs izdodam ārzemēm par greznumlietām, lai arī frančiem ir gan prasmes, gan izejvielas, lai tādas lietas tie gatavotu paši. Un man nebija šaubu, ka greznumlietas, kuras saražos paši franči, būs lētākas nekā ievestās. Tām lielajām summām, kas līdz šim plūda uz ārzemēm, ir jāpaliek Francijā un jākalpo tās bagātībai.»
«Luija XIV nāves gadā Francijas nodokļu ieņēmumi bija 69 miljoni livru, bet izdevumi – 132 miljoni. Kopumā valsts parāds bija ap 3,5 miljardiem livru.»
«Es zināju, cik daudz naudas mēs izdodam ārzemēm par greznumlietām, lai arī frančiem ir gan prasmes, gan izejvielas, lai tādas lietas tie gatavotu paši. Un man nebija šaubu, ka greznumlietas, kuras saražos paši franči, būs lētākas nekā ievestās. Tām lielajām summām, kas līdz šim plūda uz ārzemēm, ir jāpaliek Francijā un jākalpo tās bagātībai.»
«Luija XIV nāves gadā Francijas nodokļu ieņēmumi bija 69 miljoni livru, bet izdevumi – 132 miljoni. Kopumā valsts parāds bija ap 3,5 miljardiem livru.»
Kultūra, kas slavina valdnieku
Arhitektūra, tēlniecība, glezniecība, mūzikas, teātra un modes uzdevums bija slavināt karali. Luijs XIV pulcināja māksliniekus, kuri bija gatavi viņu slavināt un radīt celtnes, kas apliecināja viņa bagātību un varenību. Savas pilis karalis cēla baroka stilā. Tās bija greznas un tajās regulāri notika svētki un izrādes. Pats karalis tēloja varoņus, kas parādījās īstajā brīdī un veica varoņdarbus. Zinātniekus viņš pulcēja paša dibinātā Zinātņu akadēmijā.
Fakti par kultūru Luija XIV laikā
«Luija XIV dzīves laikā tika uzgleznoti ap 300 viņa portretu. Karali atveidoja uz 300 medaljoniem un 20 skulptūrās. Karalim patika, ja viņu ataino kā mītisku varoni, piemēram, kā Saules dievību, jo Saule atrodas pasaules centrā, bet karalis – valsts centrā.
Versaļā radās tradīcija, ka dāmas valkā augstas, ar piespraudēm un cepurēm rotātas frizūras un platas kleitas, kuras noturēja uz cieta rāmja izvilkti apakšsvārki – krinolīns. Tā kā Luijam XIV izkrita mati, viņš ieviesa tradīciju valkāt lielas parūkas.»
«Luija XIV dzīves laikā tika uzgleznoti ap 300 viņa portretu. Karali atveidoja uz 300 medaljoniem un 20 skulptūrās. Karalim patika, ja viņu ataino kā mītisku varoni, piemēram, kā Saules dievību, jo Saule atrodas pasaules centrā, bet karalis – valsts centrā.
Versaļā radās tradīcija, ka dāmas valkā augstas, ar piespraudēm un cepurēm rotātas frizūras un platas kleitas, kuras noturēja uz cieta rāmja izvilkti apakšsvārki – krinolīns. Tā kā Luijam XIV izkrita mati, viņš ieviesa tradīciju valkāt lielas parūkas.»