3. Latvieši Rietumvalstīs

 

Attēlā: Latviešu valodas izplatības karte rāda, ka iepriekš nosauktās vietas ir tās, kurās latviešu valodā runājošo skaits ir lielākais: ASV - ap 100 000, citās spilgtāk iekrāsotajās vietās - 15 000 līdz 40 000.

 

Sākumā tās tika veidotas atsevišķās mītnes zemēs, piemēram, Amerikas Latviešu apvienība – ALA, Zviedrijas Latviešu Centrālā padome u.c., bet 1956. gadā darbu uzsāka Pasaules Brīvo Latviešu apvienība (PBLA).

Nozīmīga bija trimdas latviešu politiskā darbība: demonstrācijās, konferencēs, forumos pasaulei tika atgādināts par Latvijas un visas Baltijas okupāciju, prasīta brīvība Latvijai. 

 

 

Latvisko vidi svešumā visaktīvāk kopa Latvijas neatkarības laika paaudze, kurā bija gan autoritārā režīma, gan demokrātijas laika posma strāvojumi. Tie ne vienmēr spēja saprasties, tomēr visiem bija kopējas rūpes par to, lai trimdā dzimušie nezaudētu latvisko identitāti.

Jau kopš ieceļošanas sākuma daudz tika darīts, lai nenotiktu asimilācija - latviešu saplūšana ar tautu, kuras vidū dzīvoja.

 

Gan vecāku, gan audzinātāju mudinātas, gan pēc pašu jauniešu iniciatīvas radās jaunatnes kopas, mītnes zemes vai kontinenta apjoma organizācijas – ALJA (Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība), ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība)u.c., kas pulcināja jaunatni, rīkoja politiskas akcijas un kultūras pasākumus.

 

Tādēļ tika veidotas sestdienas vai svētdienas skolas, kurās jaunieši varēja apgūt  latviešu valodu, literatūru, folkloru, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, mācīties latviskas dziesmas un dejas.

Trimdā iznāca latviešu laikraksti un žurnāli ("Laiks", "Jaunā Gaita"), darbojās grāmatu apgādi ("Grāmatu draugs", "Zelta ābele", "Daugava"), kas laida klajā gan apjomīgus izdevumus - "Latvju enciklopēdiju", "Latviešu tautas dziesmas", gan arī dažādu paaudžu latviešu autoru sacerējumus.

 

Vecākās paaudzes sabiedriskā dzīve vairāk bija saistīta ar latvisko vidi, bet jaunieši dzīvoja it kā dubultu dzīvi – starp cittautiešiem darbā un latviešiem nedēļas nogalē.

Šajā laikā paplašinājās kontakti ar radiem Latvijā un radās pat iespēja apmeklēt dzimteni. Tomēr trimdas tautiešu kontakti ar Latviju notika stingrā padomju iestāžu uzraudzībā.

 

Attēlā: 3x3 nometnes dalībnieki. (2012. gads - Latvija)

Kopš 1990. gada latviešu ģimenes no visas pasaules 3x3 nometnēs pulcē arī Latvija.

(Sižets par nometni 2012. gadā Latvijā - skat. pēdējā saite.)

 

Daudzi latvieši joprojām dzīvo Rietumvalstīs. Pēc ilgiem gadiem trimdā atgriešanās dzimtenē nav viegla un vienkārša: cilvēkus saista iegūtie īpašumi un darbs, citus – radinieki un draugi, vēl citus – ekonomiska rakstura problēmas mūsdienu Latvijā un nespēja iedzīvoties Latvijas apstākļos.

Attēlā: Kārlis Streips, populārais žurnālists, LU pasniedzējs, tulkotājs, dzimis 1960. gadā Čikāgā. Pirmo reizi šeit ieradās Atmodas laikā - 1989. gadā, bet pastāvīgi dzīvo Latvijā kopš 1991. gada.

 

Savukārt, daudzi Latvijas iedzīvotāji pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izmanto iespējas iegūt izglītību un darbu Rietumos.

Ārvalstīs veidojas jaunas latviešu kopienas, taču viņu izbraukšanas motīvi, dzīvesveids un problēmas mītnes zemēs ir ļoti atšķirīgas no latviešu trimdas pieredzes 20. gadsimta otrajā pusē.