3. Reformācija Livonijā

Tomēr ar laiku pieauga to cilvēku skaits, kuros Romas Katoļu baznīcas darbība radīja neapmierinātību. 1517. gadā Vācijā Vitenbergas mūks Mārtiņš Luters uzrakstīja 95 tēzes, aizsākot domu apmaiņu par, viņaprāt, nepieļaujamu tirgošanos ar grēku atlaidēm - indulgencēm, ko veica Romas Katoļu baznīca.

 

Attēlā: Svētā Pētera katedrāle Romā - pāvesta galvenā baznīca. 16. gs. sākumā bija sākta tās pārbūve, tas prasīja milzīgus līdzekļus, tāpēc Roma sāka tirgot indulgences - grēku atlaides.

 

Tā sākas reformācija, kurā iesaistījās neapmierinātie ar Katoļu baznīcu daudzās Eiropas zemēs, arī tagadējā Latvijas teritorijā.

No 13. gadsimta līdz 16. gadsimtam latviešu apdzīvotā teritorija bija Livonijas sastāvā un Romas Katoļu baznīcas varā. Livonija bija cieši saistīta ar Ziemeļvāciju, Rīga bija Hanzas pilsēta.

 

 

A. Knopkens kļuva par Rīgas Sv. Pētera baznīcas palīgmācītāju un sāka popularizēt M. Lutera mācību. Pēc neilga laika viņam radās sekotāji arī vairākās citās Rīgas baznīcās. Sekojot Lutera piemēram, A. Knopkens apkopoja galvenās atziņas tēzēs un sarīkoja disputu ar pāvesta piekritējiem- katoļu mūkiem.

 

Pirmie reformācijas idejas atbalstīja rīdzinieki, jo saredzēja iespēju atbrīvoties no pilsētas katoļu virskungiem. Rīdzinieki sarakstījās ar M. Luteru, kurš iedvesmoja savus domubiedrus un deva padomus jaunās mācības ieviešanā. Pilsētnieki vairs negribēja maksāt par katoļu baznīcas dārgajām ceremonijām, tāpēc atbalstīja Luteru, kas sludināja, ka baznīcai jābūt vienkāršai.

 

Attēlā: Pasienes katoļu baznīcas interjers, - galvenā altāra telpa. Iespējams novērtēt, cik grezni ierīkoja katoļu baznīcas. (Pasienes baznīca atrodas Latgalē.)

 

Tā kā katoļu mūki nevēlējās atteikties no greznības baznīcā, 1523. gadā viņus padzina no pilsētas.

Livonijas laukos galvenie reformācijas atbalstītāji bija muižnieki - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa vasaļi, kuri vēlējās likvidēt Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa varu. Muižnieki gribēja nostiprināt savu varu un arī iegūt zemeskungu piešķirtās zemes savā īpašumā.

Reformācijas idejas izplatījās arī citās Livonijas pilsētās, piemēram, Valmierā 1523. gadā sāka sprediķot no Vācijas ieceļojušais bijušais kažocnieks Melhiors Hofmanis, kurš uzstājās asi un nesaudzīgi.

 

 

Vairākās Livonijas pilsētās M. Hofmaņa sprediķu ietekmē sākās nemieri.

Rīgas katoļu baznīcās 1524. gadā notika grautiņi, kuros gāja bojā iepriekšējos gadsimtos uzkrātās mākslas vērtības. Tos aizsāka Rīgas melngalvji, kuri sadauzīja savu grezno altāri Sv. Pētera baznīcā. Nākamajās dienās altāru un svētbilžu dauzīšana turpinājās arī Sv. Jēkaba baznīcā, bet vēlāk tā pārsviedās uz Domu, kur bija divdesmit altāru.

Lai nodibinātu kārtību, Rīgas rātei nācās pārņemt baznīcu īpašumus savā ziņā, kā arī slēgt Doma baznīcu un klosterus.

 

 Attēlā: Speciāli luterāņu draudzei iekārtotas baznīcas vienkāršais interjers. Annenieku baznīca. Salīdzini ar iepriekš skatīto katoļu baznīcas interjeru!

Livonija bija pirmā zeme ārpus Vācijas, kur nostiprinājās Lutera mācība.

Tajā pašā laikā Rīgā nebija tik nopietnu reliģisku strīdu un disputu kā Vācijā, jo te vēl nebija augstskolu un izglītotu teologu, kas spētu saskatīt problēmas Katoļu baznīcā un apspriest tās.

Attēlā: 2017. gada februārī Rīgā pie Sv. Pētera baznīcas par godu reformācijas 500 gadadienai atklāts Reformācijas laukums. Uz plāksnes atzīmēts, ka pirmais luterāņu mācītājs Sv. Pētera baznīcas draudzē bija A. Knopkens.

 

Galvenie reformācijas ideju atbalstītāji bija rīdzinieki, ordeņa un arhibīskapa vasaļi.

Tāpat kā citur Eiropā,reformācija sekmēja izglītību un kultūru, Livonijā - arī latviešu valodas attīstību.