4. Jaunlatviešu veikums

Ar laikrakstu, īpaši "Pēterburgas Avīžu" starpniecību jaunlatviešu idejas un darbi kļuva zināmi lielākam cilvēku lokam gan pilsētās, gan laukos.

Viens no jaunlatviešu darbības virzieniem bija "Pēterburgas Avīžu" slejās informēt lasītājus par notikumiem un sabiedriskajiem procesiem Eiropā un Krievijā, piemēram, par dzimtbūšanas atcelšanas norisi Krievijas Eiropas daļā. Publikāciju iedvesmoti, zemnieki rakstīja lūgumrakstus valdībai, lūdzot iespēju iegādāties zemi par valdības noteiktu, nevis vācu baronu diktētu cenu.

 

Vairāki jaunlatvieši, īpaši Kaspars Biezbārdis, piedalījās šo lūgumrakstu sacerēšanā un iesniegšanā.

 

Krišjānis Valdemārs un Andrejs Spāģis publicēja Vācijā brošūras par Baltijas zemnieku stāvokli un nepieciešamību to mainīt, kā arī mudināja zemniekus kļūt par zemes īpašniekiem.

Jaunlatvieši mēģināja paši iepirkt zemi ārpus Baltijas, citur Krievijā, kur tās cena bija zemāka. 1863. gadā K. Valdemāra aicinājumam izceļot uz Novgorodas guberņu sekoja daudzi zemnieki, tomēr šis mēģinājums iegūt zemi jāuzskata par ne sevišķi veiksmīgu. Sava loma te bija gan Baltijas vācu ierēdņu un mācītāju intrigām, gan labākas dzīves tīkotāju nespējai jaunajās vietās uzsākt patstāvīgu saimniekošanu.

 

Neliela daļa aizbraukušo iekārtojās veiksmīgi, bet daudzi tūkstoši izputēja. Lielākā daļa no aizbraukušajiem tā arī Latvijā vairs neatgriezās. Kā liecina atmiņu stāsti, vēl 20. gadsimta sākumā latviešu ciemā - Lukciemā skanējusi latviešu valoda, taču padomju varai pretoties nebija iespējams.

 

Jaunlatvieši savā darbībā centās mazināt vācu privilēģijas un paplašināt latviešu politiskās tiesības. Simpatizējot Rietumeiropas liberālo uzskatu piekritējiem, viņi galvenās cerības lika uz reformām un cilvēku pašiniciatīvu.

Viens no ceļiem, kas veicinātu politisko līdztiesību, viņuprāt, ir kļūt turīgiem.

 

 

K. Valdemārs aicināja latviešus vairot turību, attīstot jūrniecību. Tāpēc tika uzsākta jūrskolu dibināšana.

Attēlā: Pirmā Latvijā - 1864. gadā nodibinātā jūrskola Ainažos. Tajā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. Drīz tika atvērtas arī citas jūrskolas.

Līdz 19. gs. beigām Latvijā bija jau 3000 diplomētu tālbraucēju kapteiņu un stūrmaņu.

 

K. Barons turpināja vākt un sistematizēt tautasdziesmas, kā arī rakstīt par astronomijas un dabaszinātņu tēmām un publicēja grāmatu "Mūsu tēvzemes aprakstīšana".

 

Dainu skapi izgatavoja 1880. gadā Maskavā pēc K. Barona pasūtījuma.

Kopš 2014. gada tas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 

 

 

Pedagogs un valodnieks Atis Kronvalds bija talantīgs latviešu jaunvārdu darinātājs. Vēršoties pret latviešu valodas piesārņošanu ar aizgūtiem vārdiem no vācu valodas (ģermānismiem), aicināja teikt nevis "prīze", bet "balva", nevis "mālēt", bet "gleznot", nevis "bleistiķis", bet "zīmulis".

Rakstot par zinātnes jaunumiem, jaunlatvieši ieviesa vārdus "burtnīca", "raksturs", "vēstule", "vēsture", "aizbildnis", "aizspriedums", "apstāklis", "dzejnieks", "slimnīca", "viesnīca", "cēlonis", "būtība", "izglītība", "kaislība", "varonis", "pilsonis", "ziedonis".

 

Pusgadsimtu pirms Latvijas valsts nodibināšanas Atis Kronvalds radīja vārdu "satversme". Tā vēl mūsdienās dēvē valsts pamatlikumu jeb konstitūciju.

 

Nacionālo pašapziņu stiprināja 1888. gadā izdotais Andreja Pumpura literārais darbs - eposs "Lāčplēsis", kurā ar literāriem tēliem atainoti jaunlatviešu priekšstati par tautas pagātni. Nereti gan senatne tika pārlieku idealizēta, turklāt eposā darbojas ne tikai latviešiem zināmās dievības, bet viss baltu dievu panteons. 

 

Viņš rakstījis romantiskus dzejoļus nacionālās pašapziņas celšanai, kuros atainots senatnes un dzimtās zemes skaistums, daudz izmantojis tautasdziesmu un mitoloģijas tēlus.