Katru daļu izsaka ar diviem skaitļiem – skaitītāju un saucēju. 
Daļas pierakstā izmanto svītru, ko sauc par daļsvītru.
Svarīgi!
Skaitītāju raksta virs daļsvītras, bet saucēju - zem daļsvītras.
Vēro, kā lasa un pieraksta daļas!
Daļas pierakstā skaitļus sauc šādi:
Saucējs nosauc, cik daļās sadalīts veselais;
Skaitītājs saskaita, cik daļu ir paņemts;
Daļsvītra parāda, ka veselais ir sadalīts daļās.
Skaitītājs saskaita, cik daļu ir paņemts;
Daļsvītra parāda, ka veselais ir sadalīts daļās.
Katru veselo var izteikt kā daļskaitli, atkarībā no tā, cik daļās veselais ir sadalīts.
| \(=\) \(1\) |  |
| \(=\) \(1\) |  |
Daļas, kuru saucējā ir \(10\), \(100\), utt., var pierakstīt īpašā veidā - bez saucēja. Šādi pierakstītas daļas sauc par decimāldaļām. Decimāldaļu pierakstā veselā skaitļa un daļskaitļa daļu atdala ar komatu jeb decimālzīmi.
Pa kreisi no komata raksta veselo skaitli, pa labi no komata raksta daļu no veselā:
\(=\) 0,1 | \(=\) 0,01 |
\(=\) 0,6 | \(=\) 0,08 |
\(=\) 0,17 |
Raksta veselo skaitli (ja veselā nav, tad raksta \(0\)), aiz tā liek komatu, un aiz komata raksta tikai skaitītāju, ievērojot, ka pirmais cipars aiz komata ir desmitdaļa \(=\) 0,6, (lasa - nulle, komats, seši) otrais cipars aiz komata ir simtdaļa \(=\) 0,08 (nulle, komats, nulle astoņi) vai \(=\) 0,17 (nulle, komats, septiņpadsmit).
Svarīgi!
Atceries! Decimāldaļā aiz komata ir tik ciparu, cik nuļļu ir saucējā.