Par lineāru vienādojumu sauc vienādojumu, kas dots vai pārveidojams formā \(ax + b = 0\) (\(a\) un \(b\) ir skaitļi, bet \(x\) - nezināmais).
Vienādojums ir jāatrisina. Atrisināt vienādojumu nozīmē atrast tā sakni (saknes).
Vienādojuma sakne ir tā nezināmā vērtība, ar kuru vienādojums kļūst par patiesu vienādību.
Piemērs:
Vienādojuma \(2x - 3 = 7\) sakne \(x = 5\), jo .
Svarīgi!
Ekvivalenti pārveidojumi ir:
- viena un tā paša skaitļa pieskaitīšana abām vienādojuma pusēm;
- vienādojuma abu pušu reizināšana ar vienu un to pašu skaitli (kurš nav \(0\));
- jebkura saskaitāmā pārnešana no vienādojuma vienas puses uz otru, mainot saskaitāmā zīmi uz pretējo.
Piemērs:
Lineāru vienādojumu atrisināšana.
1) Pirms iekavām ir (\(-\)), tāpēc tās atverot, zīmes mainās uz pretējo:
2) Nezināmos parasti nes uz kreiso pusi, zināmos — uz labo pusi:
3) \((-) : (-) = (+)\)
Ja vienādojuma abas puses ir daļas ar kopīgu saucēju (kurš ir skaitlis), tad to var atmest.
Piemērs:
Lineāra vienādojuma ar daļu atrisināšana.
1) Veselo skaitli pārveido par daļu:
2) Veido kopsaucēju, kas ir 6:
3) Vienādus saucējus atmet:
4) Pārnesot 6, mainās zīme uz pretējo: