Par divu kopu A un B šķēlumu sauc tādu kopu, kura satur tikai tos elementus, kas pieder gan kopai A, gan kopai B. To pieraksta: AB
YCUZD_240510_7_1_1_2.svg
Par kopu A un B apvienojumu sauc kopu, kas sastāv no visiem kopas A un visiem kopas B elementiem. To pieraksta: AB. Kopu apvienojumā kopīgos elementus raksta tikai vienu reizi.
YCUZD_240510_7_1_1_3.svg
 
1. Ja A=1;2;3;4;5 un B=3;4;5;6;7, tad AB=3;4;5, jo šie skaitļi ir kopīgi abām kopām, bet AB=1;2;3;4;5;6;7.
 
2. A=;2 un B=4;+, tad AB=;24;+, bet AB=.
 
YCUZD_240510_7_1_1_4.svg
 
3. Ja A=;2, B=4;0 un C=4;+, tad AB=4;2, bet ABC=.
 
YCUZD_240510_7_1_1_5.svg
Par kopu A un B starpību sauc kopu, kas sastāv tikai no tiem elementiem, kas pieder kopai A, bet nepieder kopai B. To pieraksta: A\B
YCUZD_240510_7_1_1_6.svg
Piemērs:
Ja A=1;2;3;4;5 un B=4;5;6, tad A\B=1;2;3, (no kopas \(A\) elementiem izņēma visus tos, kas bija kopīgi ar kopu \(B\)).
Savukārt B\A=6.
 
A\B nav tas pats, kas B\A. Salīdzini!
 
YCUZD_240510_7_1_1_7.svg
 
B\A