Meli ir nepieciešami
Audzinātāja stunda 7. klasē
Stundas mērķis:
- iepazīstināt ar psihologa un dzejnieka viedokli par meliem;
- atraisīt skolēnos vēlēšanos runāt par to, par ko parasti noklusē;
- audzināt bērnos labestību, taktiskumu, smalkjūtību;
- mācīt atbildību par saviem vārdiem.
Stundas plāns:
- diskusija par meliem;
- teorētiskā daļa;
- skolēnu patstāvīgais darbs;
- kopīgi secinājumi.
Stundas gaita. (Slīprakstā dots skolotāja teksts)
Skolēni sēž aplī, noteikti ne cits citam aiz muguras. Skolotājs uzdod jautājumus.
Vai Tev kāds ir melojis? Kāpēc? Kā Tu zini?
Vai Tu melo? Kāpēc?
Vai Tu zini, vai tie ir slikti meli vai labi? Vai Tu par to esi domājis?
Vai melot vienmēr ir slikti?
Kādi varētu būt labi meli? Un kādi slikti meli? Un ļauni meli?
Skolēni domā, ka melot ir slikti, kaut arī paši to mēdz darīt.
Ieklausies A. Skalbes dzejolī "Svētie meli". Tad jautāšu jūsu viedokli vēlreiz.
"Melojiet svētus melus,
Ja tie kādu spēj glābt!
Zeltā pārvēršat pelus,
Mazāk brūce jums sāp.
Uzdodiet vecu par jaunu,
Slimais lai vesels top,
Otram ja nenāk par ļaunu,
Melojiet, neesiet skops.
Melojiet zvaigznes kvēlas,
Atspirgs, kurš bija gļēvs!
Iestāstiet audžudēlam
To, ka - jūs īstais tēvs.
Sakiet, ka tūdaļ būs mājas,
Atbalsis dzirdamas jau...
Meliem ir īsas kājas,
Svētajiem meliem - nav."
Izrunājam vēlreiz tos pašus jautājumus.
Ir arī profesijas, kurās nākas apzināti melot (ārsti, advokāti, mazliet arī skolotāji). izdomājiet piemērus!
Bet varbūt mēs te runājam galīgas muļķības? Ko par to saka izcilais amerikāņu psihologs doktors Etjēns Žalenks savā grāmatā "Laimes terapija"?
"Bauslis - TEV NEBŪS MELOT ir necilvēcīgs un par ļoti grūti ievērojam. Mēs taču neteiksim draugam: "Kā Tu esi novecojis, esi kļuvis tik neglīts!" Ārsts nevar vienmēr teikt pacientam "Tu mirsi!". Pilnīga vaļsirdība dažreiz ir arī bērnišķīga, muļķīga, ļauna." |
Ne vienmēr meitene drīkst atzīties mīlestībā. Ir situācijas, kad gudrāk ir slēpt patiesās jūtas.
Noteikti patiesību ir jānoslēpj bīstamās situācijās - karā, saskarsmē ar noziedzniekiem, ļauniem cilvēkiem.
Kāpēc tomēr nevajag melot daudz un bieži? (Jo agri vai vēlu tevi pieķers melos un cilvēki sāks tev neuzticēties.)
| "Meli gan bērnam, gan pieaugušajam ir aizsardzības līdzeklis sabiedrībā. Tikai nemelo sev! Melo maz, bet labi." (E. Žalenks). |
Skolēni klausās un iesaistās sarunā. Skolotājs izdala lapiņas.
Uzdevums:
Izdomā, ko šodien, aizejot mājās, gribētos samelot, bet nemelosi. Ko varētu tuvākā laikā samelot, bet ļoti, ļoti labu vai mīļu.
Šos darbiņus apspriedīsim nākošā stundā.
Uzrakstām uz tāfeles galvenos secinājumus.
Svarīgi!
Izvairīsimies no ļauniem, nevajadzīgiem meliem, kas nes labumu tikai sev pašam.
Samelosim kādu reizīti, ja otram tas nesīs labu un nevienam, nevienam nekādu ļaunumu.
Uzdodu mājas darbu:
Visu nedēļu seko, cik bieži tu melo. Vai tie ir labi vai ļauni meli? Atbildi uz jautājumu - vai bez šiem meliem varēja iztikt?
Secinājumi pēc stundas:
- jāuzmanās, lai skolēni nesāktu attaisnot visus savus melus;
- uzsvērt melu nozīmi ekstremālās situācijās, ne tik daudz ikdienas dzīvē;
- katriem meliem norādīt arī ēnas puses;
- lai vadītu šādu stundu, jābūt labam kontaktam ar klasi.
__________________________________________________________
Skolotājam
Vai, audzinot klasi, iznāk melot baltos melus?
Atsauce:
Ropažu vidusskolas skolotājas Laimas Baltiņas pieredze
Etjēns Žalenks. Laimes terapija. Rīga 2000. 189.lpp.