Vai tu runājot domā par otru?
Audzinātāja stunda 6. klasē
Stundas mērķis:
1) attīstīt skolēna verbālās saskarsmes kultūru;
2) attīstīt skolēna diplomātijas mākslu.

Stundas plāns:
1) mājas darba analīze;
1) grupu darbs;
2) diskusija.
 
Stundas scenārijs
Iepriekšējā audzināšanas stundā 10 minūtes skolēni rakstīja vēstulīti savam draugam, paziņam vai kādam citam cilvēkam, ar kuru gribētu uzturēt labas attiecības. Skolēni rakstīja, pilnīgi nezinot, kādēļ skolotājs to liek darīt.
Darba mērķis bija pārliecināties, cik bieži vēstulē tiek minēts vārds ‘’es’’, ‘’man’’, ‘’es gribu’’, vai ir teikts –‘’kā vēlies tu’’, ‘’kā klājas tev’’ utml.
Ar rezultātiem iepazīstinu skolēnus:
6 vēstulēs ir vārdi ‘’ es gribētu...’’
3 vēstulēs: ‘’ es nolēmu, es aizbraukšu...’’
5 vēstulēs:’’man iet forši, man ir labs garastāvoklis’’.
Nav jau slikti, bet šajās vēstulēs blakus nav jautājumi par to, ko vēlas otrs, kā iet otram, vai otram arī ir labs noskaņojums.
Protams, draugs vēlas zināt par tevi, vēlas zināt tavas domas, bet viņam būs ļoti patīkami, ja tu painteresēsies arī par viņu.
Jaukās vietas vēstulēs, piemēram, paldies par tavu interesanto vēstuli, es no sirds priecājos, ka tev iet labi. Vai tu gribi atbraukt pie manis ciemos? Es par to priecātos. Kāds tev pašlaik garastāvoklis, man superīgs...
 
Pamēģināsim grupās  pārveidot un papildināt dažus teikumus, lai tie nebūtu ar egoisma pieskaņu, lai tie parādītu patiesu interesi par otru.
 
1. Es esmu nolēmusi, ka vajag tevi satikt...
2. Negaidi, bet es rīt varbūt pie tevis aizbraukšu...
3. Man ir labs garastāvoklis, man iet forši...
4. Pastāsti kaut ko par sevi...
 
Pēc 7 minūtēm grupas iepazīstina ar jaunajām versijām.
 
Turpinu sarunu ar skolēniem.
Tas pats attiecas arī uz telefona sarunām: ja negribam otru pazaudēt vai no viņa attālināties, ir drusciņ mazāk jārunā par sevi un vairāk jājautā otram par viņa priekiem vai bēdām. Tā var saglabāt sirsnīgu draudzību un harmoniskas attiecības.

Kopīgi padomājam par vārdiem:
‘’Cilvēki, kas runā vienīgi par sevi, ir bezcerīgi neaudzināti, neatkarīgi no tā , cik augstskolās mācīti’’  (N.M. Batlers)

Rakstot vēstuli, runājot pa telefonu, padomājiet, ko no šīs vēstules, no šīs sarunas gūs otrs, vai tas otram ir patīkami. Tomēr nesāc pēc šīs stundas terorizēt savus draugus ar pārāk kritisku attieksmi, varbūt tam otram neviens šīs vienkāršās dzīves patiesības nav pastāstījis. Neanalizē otra runas veidu, domā par savu pateikto.
 
Mājas darbs: seko sev, vai tu interesējies arī par otru, vai runā raksti tikai par sevi. Varbūt vari atcerēties kādus piemērus no savas dzīves, kad tu juties vīlies pēc kādas vēstules vai telefona sarunas tā iemesla dēļ, ka nepajautāja par tevi?
 
Skolotāja novērojumi pēc stundas.
Vairāki skolēni pēc stundas diskutēja par to, kā viņi parasti runā pa telefonu, aizmirstot kaut ko pajautāt par otru. Viena skolniece nākošā rītā pajautāja audzinātājai: "Skolotāj, kā jūs šodien jūtaties? ..."
  
_________________________________________________________
Skolotājam
 
Vai arī skolotājam gadās, ka kādas sarunas laikā aizmirstas pajautāt par otra cilvēka domām vai izjūtām?
 
Atsauce:
Ropažu vidusskolas skolotājas Mg. paed. Laimas Baltiņas pieredze