3. Šumeru izgudrojumi

Uzskata, ka šumeri ir izgudrojuši riteni. Tas noticis laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie riteņi bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi.

 

Pasaule ir parādā šumeriem par pirmās, lai arī vēl primitīvas, skaitīšanas sistēmas izgudrošanu. Saprotams, ka bez tās viņi nevarēja iztikt tiklīdz aizsākās pirmie, vairāk vai mazāk, regulārie tirdzniecības darījumi. Līdz ar to sākotnēji tā bija saimnieciska nepieciešamība, kas veicināja rakstības un matemātikas izveidošanos.

Vispārēja uzplaukuma apstākļos pieauga arī iedzīvotāju skaits un attīstījās Šumeras pilsētas. Tā bija vēl viena saimnieciska nepieciešamība, kas radīja inovācijas daudzās jomās, tai skaitā celtniecībā. /(2/)

 

Plaši uzplauka keramika. No māla darināja arī rotas lietas un pat sirpjus labības pļaušanai.

 

Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas bija veidots pakāpju piramīdas formā. Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celta četrstūraina trapece (vai nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks posms, tad vēl cits. Beidzot uz augšējās trapeces atradās svētnīca. No šumeru zikurātiem, diemžēl, saglabājušies tikai nelieli mālainas zemes pauguri. Izņēmums ir Ūras zikurāts, kurš ir saglabājies daļēji.

 

 

 

Vēl par vienu šumeru izgudrojumu tiek uzskatīts stikls, kuru viņi izgatavoja no obsidiāna — vulkāniskā stikla, lai gan arī šī izejviela pašā Šumerā nebija pieejama — to ieveda pārsvarā no Anatolijas pussalas.

 

 

Tas pats sakāms arī par bronzas izstrādājumu izgatavošanu, kuru šumeri aizsāka vēl trešās tūkstošgades sākumā p.m.ē, lai arī bronza, līdzīgi kā obsidiāns, uz vietas nebija atrodams.

 

Tirdzniecība nav nekāds pasaules brīnums, tomēr, pārsteidz, kāds bija tās mērogs jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem, it īpaši, ja ņemam vērā, ka pat ritenis bija tikko kā izgudrots. Šumeri bija izveidojuši starptautiska līmeņa tirdzniecības sistēmas pamatus, kur tirdzniecības saites aptvēra Levantu, Sīriju, Irānu, Bahreinu un pat Indas upes ieleju. Tieši rakstība un matemātika, līdz ar riteņa izgudrošanu, bija izšķirošie faktori, kas ļāva tirdzniecībai izvērsties par mērķtiecīgu un organizētu darbību.

 

Par medicīnu pārsvarā var spriest no rakstītiem likumiem un grieķa Hērodota liecībām. Pastāvēja likumi, kas regulēja ārstniecību. Tie noteica, ka ja ārstējot cilvēku tas pazaudē kādu locekli vai fizisku spēju, tad ārsts jāsoda, izdarot viņam tādu pašu vai līdzīgu kropļojumu. Ārsta pakalpojumi bija ļoti dārgi, jo ārsta darbs bija bīstams. Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka babiloniešiem esot bijusi paraža slimniekus izlikt laukumos vai pie tempļiem, un katram garāmgājējam bijis pienākums dot slimajam kādu padomu. Neviens nedrīkstējis paiet garām, neuzprasot, kas vājiniekam kaiš, un nepasakot kādu uzmundrinošu vārdu. Līdzās medicīnai bija arī attīstīta pareģošana, zīlēšana un maģija.