Savstarpējie kari
Ne visas Divupes pilsētvalstis bija vienādi lielas un stipras. Spēcīgāko valstu valdnieki nereti pakļāva vājākās un valdīja pār plašām teritorijām. Lagašā 3. gt. vidū p.m.ē. valdīja stipri valdnieki.
Viņi pakļāva Urūku, Ūru un citas šumeru pilsētas un valdīja visā Divupes dienvidu daļā. Bet tad Lagašas karaspēku sakāva Ummas valdnieks Lugalzagisi. Viņš bija iecerējis apvienot visu šumeru zemi. Pēc vairākiem karagājieniem viņam tas izdevās, taču apvienotā šumeru valsts pastāvēja tikai aptuveni ceturtdaļgadsimtu. Tad to iekaroja kaimiņu valsts valdnieks, kas valdīja ziemeļos no šumeriem.
Karavīra galva bruņucepurē
Divupes pilsētas kļūst bagātas
Ar čaklu darbu un izgudrojumiem šumeri bija pārvērtuši Divupi ziedošā zemē. Tirgojoties ar tuvām un tālām zemēm, šumeri ieguva preces, ko paši neražoja, kā arī materiālus, kuri pašu zemē nebija – metālus, kokmateriālus un akmeni. Karos ar kaimiņzemēm šumeri ieguva bagātus kara laupījumus. Divupes pilsētas kļuva bagātas.
Kaimiņu ciltis
Līdzās bagātajai ielejai dzīvoja daudzas nabadzīgas klejotāju lopkopju ciltis. Ar saviem aitu, kazu un ēzeļu ganāmpulkiem tās klejoja pa sauso stepi un pustuksnesi. Tās visas bija radniecīgās semītu tautas. Kalnos uz ziemeļiem un austrumiem no Divupes dzīvoja dažādas kalniešu ciltis. Šīs tautas prata labi karot. Tās vilināja bagātās ielejas starp Tigru un Eifratu. Kalniešu pulki kāpa lejā no kalniem laupīt.
Tuksnešu un kalnu cilšu iebrukumi Divupē
Stepju un tuksnešu ganu ciltis ieplūda Divupē un apmetās tur uz dzīvi. Tie bija akadieši, kas piederēja pie semītu ciltīm. Drīz vien viņi kļuva par zemkopjiem.
Svarīgi!
Ap 3. gt. vidu p.m.ē. akadieši uz ziemeļiem no Šumeras izveidoja savu valsti. Drīz vien tās valdnieki pakļāva arī šumerus. Šumeru pilsētvalstis beidza pastāvēt.
Akadieši kļuva par vietsēžiem un nodibināja Akadas pilsētu ļoti izdevīgā vietā, kur Tigra un Eifrata viena otrai plūst vistuvāk. Sākās Divupes semitizēšanās.