Akadas valsts
Svarīgi!
3. gt. pirmajā pusē p.m.ē. Divupē sāka iespiesties semītu grupas tautas no Sīrijas - akadieši. Tie apmetās uz ziemeļiem no šumeriem, kļuva par vietsēžiem un nodibināja Akadas pilsētu ļoti izdevīgā vietā, kur Tigra un Eifrata viena otrai plūst vistuvāk. Sākās Divupes semitizēšanās.
Akadieši sākotnēji nodarbojās ar lopkopību, bet vēlāk no šumeriem pārņēma daudzus sasniegumus, saimniekošanas paņēmienus, reliģiju un paražas. Akadieši ieviesa vienotu mēru un svaru sistēmu.
Radās pirmās lielvalstis. Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās līdz pat Vidusjūrai.
Akadas valsts pastāvēja apmēram 200 gadus līdz notika sacelšanās šumeru pilsētās, kā arī dažādi svešzemnieku iebrukumi.
Sargons
Sargons, kas bija zemas izcelsmes semīts, apvērsuma rezultātā apmēram 2340.g. p.m.ē. ieguva varu Kišā, ko bija izpostījis Ummas valdnieks.
Sargons
Sargons sakāva Ummas valdnieku Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu no Elamas un Irānas kalnienes, kā arī teritorijas Sīrijā un Mazāzijā. Vārds Sargons bija pieņemts un akadiešu valodā nozīmēja "īstais valdnieks".
Akadas valdnieks Sargons izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Divupē, ietverot gandrīz visu tās teritoriju. Tā bija stingri centralizēta ierēdņu valsts. Pirmo reizi pasaules vēsturē tika radīts 5400 profesionālu karavīru liels pastāvīgs karaspēks. Sargons valdīja 44 gadus. Sargona I dibinātās dinastijas valdnieki - Sargonīdi nebija apmierināti ar dieva pārstāvja lomu zemes virsū, kā tas bija ar šumeru valdniekiem, tādēļ pasludināja sevi par dieviem.
Akadas lielvalsts vislielāko varenību sasniedza Sargona I mazdēla Naramsina laikā.
Rakstība
Šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas divupes tautas, bija ķīļu raksts. Arī akadieši pārņēma šumeru ķīļa rakstu.
Akadiešu rakstībā pastāvēja:
- 3 dzimtes - sieviešu, vīriešu un parastā. Tikai ļoti reti vārdi tika lietoti parastajā dzimtē;
- 3 locījumi - nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs;
- 3 skaitļi - vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis.
Sabrukums
Akadā pēc Sargona nāves arvien biežāk notika iekšējās nesaskaņas un cīņa par varu. Divupes ziemeļu daļā izcēlās katastrofāls sausums, kas ilga aptuveni 300 gadus. Līdz izmisumam nonākušo ziemeļu Divupes lauksaimnieku un izbadējušos pilsētnieku pūļi lauzās uz dienvidiem, laupot un dedzinot visu, kas gadījās ceļā. To izmantoja kaimiņu ciltis, kuru dzīves apstākļi arī bija jūtami pasliktinājušies.
Svarīgi!
Īsi pirms 3. gt. p.m.ē. beigām Akadā iebruka klejojoša nomadu cilts - amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elama. Tās karapulki Divupes ielejā iebruka 2004.g p.m.ē.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Akadas_valsts
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/divupe/teksts.htm