Reformāciju var uzskatīt par apvērsumu reliģijā. To aizsāka Mārtiņš Luters Vācijā un turpināja neapmierinātie ar katoļu baznīcu daudzās Eiropas zemēs.
Reformācija (lat. reformatio - "labojums") bija reliģiski politiska kustība Centrāleiropā un Austrumeiropā 16. gadsimtā, kuras mērķis bija reformēt katoļu baznīcu Eiropā un kuras rezultātā notika baznīcas šķelšanās un izveidojās vairākas konfesijas, kuras pastāv arī mūsdienās, piemēram, luterānisms, reformisms, presbiteriānisms, anabaptisms, anglikānisms un citas.
Divējādais sprediķis. Georga Penca skrejlapa (1529)
Svarīgi!
Par reformācijas oficiālo sākumu uzskata 1517. gada 31. oktobri, kad augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pienagloja savas 95 tēzes pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm.
- Reliģiski reformācija bija vēlme atgriezties pie agrīnās kristietības kulta formām (reformatoru izpratnē), kad vēl nebija baznīcas kā laicīgas institūcijas.
- Ētiski reformācija bija ekonomiski mazāk attīstīto centrālās un Ziemeļeiropas zemju iedzīvotāju vēršanās pret "izvirtīgās" un amorālās renesanses pārņemto turīgākās Dienvidrietumeiropas dzīvi.
- Politiski reformācija bija baznīcas laicīgās varas ierobežošana un tās īpašumu sekularizēšana (baznīcas īpašumu atsavināšana par labu laicīgajiem valdniekiem).
Reformācijas rezultātā:
- tika sašķelta viduslaikos izveidojusies pasaules kārtība,
- tika likvidētas katoļu baznīcas reliģiskās izņēmuma tiesības,
- tika radīts jauns kristietības virziens – protestantisms,
- valsts un sabiedrība tika atbrīvota no baznīcas neierobežotās aizbildniecības,
- pieauga laicīgās varas loma un ietekme,
- tika atjaunota katoļu baznīca (lai nezaudētu ietekmi, tā veica ievērojamas izmaiņas savā darbībā),
- uzlabojās izglītība,
- attīstījās nacionālās valodas un rakstniecība,
- sabiedrība sāka vairāk rūpēties par mazturīgajiem un slimajiem,
- mākslā ienāca laicīgi sižeti,
- nozīmīgāks kļuva katrs cilvēks – indivīds ar savām spējām un zināšanām,
- radās labvēlīgi apstākļi uzņēmējdarbībai, attīstījās ražošana un tirdzniecība.
Pārmaiņas pavadīja nemieri, katoļu un protestantu personīgie kari un izrēķināšanās, kas prasīja daudzu cilvēku dzīvības.