Svarīgi!
16. gadsimta sākumā reliģijai un baznīcai joprojām bija ļoti liela loma eiropiešu dzīvē. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju bija kristieši.
11. gadsimta vidū kristīgā baznīca bija sašķēlusies:
- Rietumos bija izveidojusies Romas katoļu baznīca,
- Austrumos bija izveidojusies Konstantinopoles pareizticīgā jeb ortodoksālā baznīca (Turku iekarotajās Dienvidaustrumeiropas zemēs bija izplatījies islāms.)
16. gs. ieviesa pārmaiņas cilvēku domāšanā. Cilvēki, protams, nepārstāja ticēt Dievam, bet daudzi vairs negribēja atzīt Romas pāvestu par Dieva vietnieku zemes virsū.
Katoļu baznīcas galva - pāvests dzīvoja Romā.
Pāvestam bija lielāka vara un ietekme nekā laicīgajiem valdniekiem, jo viņam pakļāvās visi kristieši, bet karaļiem, hercogiem un firstiem – tikai viņu zemju iedzīvotāji. Pāvests un augstākie garīdznieki bija ne tikai garīgie vadītāji, bet bieži iesaistījās politikā. Katoļu baznīcas pārstāvji ieņēma ietekmīgus valsts amatus. Kara laikā pāvests, kardināli un arhibīskapi nereti bija pat armiju komandieri. Baznīcas iekasēja nodokļus un par naudu pārdeva garīgo preci- grēku atlaides, mises (jeb mesas – katoļu galvenais dievkalpojums), sveces, ceremonijas, bīskapijas un baznīcas amatus. Eiropas valstu valdnieki bija neapmierināti ar pāvesta lielo ietekmi. Monarhi centās nostiprināt savu varu un vairs negribēja atdot Romai lielu daļu savu nodokļu naudas.
Grēku atlaidu tirdzniecība. H. Holbeina Jaunākā kokgriezums (16. gs. pirmā puse)
Pa kreisi redzami dižciltīgie pilsoņi, kuri pērk grēku atlaides par naudu.
Labajā pusē redzami vienkāršie ļaudis, kas lūdz Dievu un ziedo naudu baznīcai un trūkumcietējiem.
Liela nozīme bija humānistu darbībai. Viņi uzskatīja, ka izglītots cilvēks spēj izprast pasauli. Turpretī baznīca sludināja, ka cilvēkam nav jāsaprot, bet tikai jāiekaļ zināšanas. Bībeli varēja lasīt tikai tie, kas prata latīņu valodu. Pārējie bija spiesti iztikt ar garīdznieka atstāstīto.
Humānistu ietekmē cilvēki pievērsās studijām, lai varētu veidot paši savus spriedumus. Baznīca uzskatīja, ka tai ir tiesības lemt, kas ir pareizi un kas nepareizi, pat ja garīdznieka viedoklis nesaskanēja ar Bībelē rakstīto.
Humānisti bija pret baznīcas kontroli pār cilvēku izglītību. 16. gs. sākās universitāšu uzplaukums un strauji pieauga izglītoto cilvēku skaits. Humānisti uzskatīja, ka cilvēkam jādzīvo saskaņā ar Bībelē rakstīto, nevis garīdzniecības skaidroto. Cilvēki sāka paši domāt, nevis balstīties uz baznīcas dogmām.
Eiropieši no visas sirds ticēja Dievam, taču viņi neatbalstīja baznīcas vadītāju rīcību. Cilvēki kritizēja baznīcu, jo viņi vēlējās to pilnveidot.
Eiropas reliģijas 16. gs. sākumā
Itāliešu filozofs Nikolo Makjavelli (1469-1527):
Jo tuvāk Romai, jo vairāk amatu pienākumu pārkāpumu mantkārīgos un savtīgos nolūkos.
Jo tuvāk Romai, jo vairāk amatu pienākumu pārkāpumu mantkārīgos un savtīgos nolūkos.
Florences mūks Džirolāmo Savonarola (1452-1498)
Pagrimums sākās Romā un izplatījās visā garīdzniecībā. Viņi ir sliktāki par turkiem. Par naudu viņi ir gatavi darīt visu.
Pagrimums sākās Romā un izplatījās visā garīdzniecībā. Viņi ir sliktāki par turkiem. Par naudu viņi ir gatavi darīt visu.
Angļu vēsturnieks O. Čedviks (1972)
Pāvests kļuva vājāks tāpēc, ka spēcīgāki kļuva zemju valdītāji. Valdniekiem kļūstot spēcīgākiem, baznīca kļuva arvien spēcīgāka un vairs nespēja pārvaldīt savas milzīgās bagātības.
Pāvests kļuva vājāks tāpēc, ka spēcīgāki kļuva zemju valdītāji. Valdniekiem kļūstot spēcīgākiem, baznīca kļuva arvien spēcīgāka un vairs nespēja pārvaldīt savas milzīgās bagātības.
Leons X pēc ievēlēšanas par pāvestu (1513)
Tagad, kad esmu kļuvis par pāvestu, ļaujiet man to izbaudīt.
Tagad, kad esmu kļuvis par pāvestu, ļaujiet man to izbaudīt.
Garīdznieki par stāvokli katoļu baznīcā koncilā (1517)
Visi piekrīt visam ,kas notiek. Neviens neiebilst nekam.
Visi piekrīt visam ,kas notiek. Neviens neiebilst nekam.
19. gs. amerikāņu rakstnieks Marks Tvens
Ja visas Eiropā atrodamās svētā krusta skaidas tiktu savāktas vienkop, ar tām varētu apjumt veselu šķūni.
Ja visas Eiropā atrodamās svētā krusta skaidas tiktu savāktas vienkop, ar tām varētu apjumt veselu šķūni.
Nīderlandes humānists Roterdamas Erasms 16. gs. sākumā
„Mācītājs”, „bīskaps” – šie vārdi apzīmē pienākumu, nevis kundzību. „Pāvests” nozīmē mīlestību, nevis varu. Garīdzniekiem ir daudz bagātību, goda, varas, amatu, pārvalžu, nodokļu, pavadoņu un dažādu baudu. Nav ļaužu, kas dzīvotu patīkamāku un bezrūpīgāku dzīvi . Viņi iedomājušies, ka pietiekami izpildījuši Kristus norādījumus, ja parādās ļaudīm apbrīnojamā greznībā, ja ar svinīgu spožumu piesavinās svētlaimības, godbijības un svētuma titulus.
„Mācītājs”, „bīskaps” – šie vārdi apzīmē pienākumu, nevis kundzību. „Pāvests” nozīmē mīlestību, nevis varu. Garīdzniekiem ir daudz bagātību, goda, varas, amatu, pārvalžu, nodokļu, pavadoņu un dažādu baudu. Nav ļaužu, kas dzīvotu patīkamāku un bezrūpīgāku dzīvi . Viņi iedomājušies, ka pietiekami izpildījuši Kristus norādījumus, ja parādās ļaudīm apbrīnojamā greznībā, ja ar svinīgu spožumu piesavinās svētlaimības, godbijības un svētuma titulus.