Spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, tos pieņemt, apgūstot ar vien kaut ko jaunu, dēvē par kompetenci — tās ir prasmes, kas palīdz strādāt kādā profesijā. Zināšanas un prasmes cilvēks iegūst no pieredzes, kļūdoties un darbojoties. Mācīties var gan no savas, gan citu cilvēku pieredzes. Jau šobrīd pasaulē daudz kur cilvēku daudz kur aizstāj digitālie algoritmi, tomēr īstu pieredzi var nodot cilvēks cilvēkam.
Citu cilvēku pieredzi var izlasīt grāmatās, interneta resursos, var uzklausīt citu padomus.
Paša pieredzi iegūst darbojoties. Vispirms cilvēks uzzina, kas viņam ir jādara, noskaidro, kā to dara citi, tad strādājot atklāj, kā tas labāk padodas pašam.
Iegūstot kompetenci, cilvēks virzās augšup pa 5 pakāpieniem:
1. Māceklis — šajā posmā vairāk izmanto citu pieredzi un dara tā, kā mācīts.
2. Pieredzējis māceklis — šajā posmā tu būsi atklājis, kā daži darbi labāk padodas pašam.
3. Praktiķis — profesijas pamatus esi apguvis. Šajā posmā tu vispirms precizēsi, kas darāms, un tad — kā tieši tu to darīsi.
4. Pieredzējis praktiķis- šajā posmā tu sāksi veikt savus pirmos atklājumus.
5. Meistars — tagad tu būsi tas, kas sniegs padomus citiem.
Bērns sāk apzināti mācīties, raugoties uz vecākiem un citiem pieaugušajiem, tos atdarinot. Mazi bērni cenšas noskaidrot, kā apkārtējie reaģē uz viņu uzvedību, rīcību un izdara secinājumus. Vērojot vecāku darbošanos mājās bērni iemācās ikdienas lietas- mājas uzkopšanu, ēst gatavošanu, galda klāšanu un citas prasmes. Vislabāk, ja vecāki jau agri aicina darboties kopā, rāda un stāsta. Bērnam nonākot skolā, izdodas satikties ar cilvēkiem, kuri palīdz mācīties un sagatavoties tam, lai dzīvē gūtu panākumus un piepildītu savus sapņus.
Mūža izglītību var iedalīt trijos posmos:
1. Posms. Pamatu apguve.
Šajā posmā tu apgūsti pamatus, to, kas svarīgs visās profesijās. Mācības sākās mājās un turpinās visus pamatskolas gadus, šajā posmā apgūst visu zināšanu pamatus, saprot, kas tev patīk, kas interesē un parasti rodas interese par nākotnes profesiju, vai vismaz kādu virzienu.
2. Posms. Profesijas apguve.
Ja profesijai pietiek ar vidējo izglītību, tu to vari apgūt kādā profesionālā skolā, arodskolā vai tehnikumā. Ja profesijai vajag augstāko izglītību, tev vidusskolā jāizvēlas tie kursi, kuri nepieciešami, lai sagatavotos studijām augstskolā. Piemēram, ja plāno studēt medicīnu, noteikti izvēlies bioloģiju, ķīmiju, matemātiku.
Sākoties 2. posmam, būtu labi, ja tu jau zinātu, kādā jomā vēlēsies strādāt. Jo ātrāk tu to atklāsi, jo veiksmīgāk apgūsi profesiju.
3. Posms. Mūžizglītība.
Strādājot profesijā tu uzkrāsi darba pieredzi, tomēr laiku pa laikam ir svarīgi savas zināšanas atjaunot, apmeklējot kādus kursus, regulāri lasot rakstus profesijai veltītos izdevumos, sekot līdzi informācijai, ko profesijas pārstāvji publicējuši internetā, piedalīties ar profesiju saistītās sevis pilnveides lietās: konkursos, sacensībās, publikācijās u.c .
Trešajā posmā jāatceras, ka tu konkurē darba tirgū, jo lielāku uzmanību pievērsīsi savai izglītībai, kompetencēm, prasmēm, iemaņām un attieksmēm, mūžizglītībai, jo vērtīgāks darbinieks tu būsi un varēsi pretendēt uz lielāku atalgojumu. Darbiniekiem būs jāspēj atbilstoši pielāgoties, apgūstot un pielietojot jaunas zināšanas un prasmes. Turklāt pārmaiņas var notikt visai strauji, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju zemās pavairošanas izmaksas.
Atsauce:
http://www.eiropersonals.lv/aktualitates/2021/03/19/kurs-sobrid-nosaka-darba-tirgu-kandidati-vai-darba-deveji
https://www.makroekonomika.lv/vai-darba-tirgu-spesim-konkuret-ar-maksligo-intelektu
https://nra.lv/praktiski/340614-4-butiskas-prasmes-kuras-ir-nepieciesams-lai-varetu-veiksmigi-konkuret-darba-tirgu.htm