PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Pieprasījuma inflācija I — naudas masas nesamērīgi liels pieaugums, salīdzinot ar preču masu, kā iespaidā pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Strauji pieaug cenas. Pieprasījuma inflācijas var izraisīt arī naudas apgrozības paātrināšanos un preču masas samazināšanos.
Pieprasījuma inflācija II — inflācijas veids, kuru izraisa kopēja pieprasījuma palielināšanās valsts ekonomikā.
Ražošanas izmaksu inflācija — cenu celšanās, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums. Pēdējo var noteikt gan iekšēji, gan ārēji faktori.
Viena no prasībām naudai ir, lai tā būtu stabila, lai laika gaitā saglabā savu vērtību, jeb preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par vienu naudas vienību, lai ir nemainīgs. Pirktspējas lielākais drauds ir inflācija. Ar inflāciju saprot cenu kāpumu patēriņa precēm.
Inflācijas mērīšanai izmanto patēriņa grozu, kurā iekļauj gandrīz 500 preces un pakalpojumus: pārtiku, apģērbu, apavus, mājokļa izmaksas, degvielu, elektrību u.c. Katru mēnesi Centrālā statistikas pārvalde apseko šajā grozā iekļauto preču cenas, aprēķina patēriņa groza vērtību un inflāciju un publicē to savā mājaslapā www.csb.gov.lv, kur vari atrast arī inflācijas kalkulatoru.
Inflāciju izsaka procentos. Pēc tempa (cenu pieauguma ātruma) inflāciju iedala:
- Zema inflācija vai nodrošināta cenu stabilitāte – gada inflācija ir tuvu, bet zem 2%.
- Mērena inflācija, ja inflācijas temps ir zem 10% (viencipara).
- Strauja inflācija, ja tās temps pārsniedz 10% (divciparu). Tik strauja inflācija samazina naudas vērtību, pirktspēju un rada virkni problēmu ekonomikā. Uzskata, ka valstij jāveic pasākumi, lai novērstu strauju inflāciju.
Pēc cēloņa inflāciju iedala izmaksu inflācijā (cenu kāpumu izraisa ražošanas resursu cenu pieaugums) un pieprasījuma inflācijā (cenu kāpumu izraisa naudas daudzuma straujāks pieaugums par preču ražošanas pieaugumu.