Antiglobālists — cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
Viņi globalizāciju vērtē kā Ziemeļu un Dienvidu konflikta izpausmi. Multinacionālās korporācijas ekspluatējot „trešās pasaules” valstis un tās esot vainojamas dabas resursu pārlieku intensīvā izmantošanās un vides degradācijā, kā arī patērētāju kultūras izplatīšanā. Globalizācija graujot arī valsts suverenitāti un nacionālo kultūru. Finanšu tirgus globalizācija esot izraisījusi pasaules ekonomikas nestabilitāti.
Antiglobālisti īpaši kritizē Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), kurus uzskata par galvenajiem ASV ekonomiskā imperiālisma instrumentiem.
Imperiālisms — lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- stiprināt valsts lomu un vājināt starptautiskās organizācijas;
- veicināt protekcionismu (augstu muitas nodevu vai stingru importa kvotu politika, ar ko valdība ierobežo tādu preču importēšanu no ārzemēm, kuras varētu konkurēt ar iekšzemes ražojumiem) un mazināt PTO lomu;
- noteikt nacionālās likumdošanas prioritāti pār starptautisko likumdošanu;
- dot priekšroku vides aizsardzībai un lauksaimniecībai, nevis pasaules tirdzniecībai, rūpēties par pārtikas produktu kvalitāti.
Pērkot lētāku, ārvalstīs ražotu, preci, tiek atbalstīti attiecīgās valsts uzņēmumi un tajos nodarbinātie cilvēki. Tāpēc varētu aizdomāties — piemaksājot, lai iegādātos Latvijā ražotu apģērbu, nevis nopērkot lētāku, piemēram, Ķīnas, ražojumu, tiktu atbalstīti vietējie Latvijas uzņēmēji, kuri nodrošina darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Tieši šis arguments nereti tiek izmantots ražotāju lobijam (lēmumu pieņēmēju pārliecināšanai), lai izvēlētos ierobežot tirdzniecību ar citām valstīm. Tirdzniecības ierobežošanu ar tirdzniecības barjeru palīdzību sauc par protekcionismu.
Protekcionisms — valdības ekonomiskā politika, lai aizsargātu iekšzemes uzņēmumus un to ražotās preces no ārvalstu konkurences. To īsteno, nosakot augstas muitas nodevas un kvotas, radot dažādus tehniskos šķēršļus un veicot citus pasākumus.
Tarifi ir noteiktas nodokļu likmes precēm un pakalpojumiem, kas tiek vesti pāri valsts robežām. Visbiežāk sastopami importa tarifi, kas ar nodokļiem apliek preces, kuras tiek ievestas valstī, lai pasargātu vietējos ražotājus no ārvalstu konkurentiem.
Dempings ir cenu diskriminācija, kad vienu un to pašu vai līdzīgu preci pārdod ārvalstīs par cenu, kas ir zemāka nekā šīs preces cena iekšzemē. Dempings parasti tiek izmantots, lai iespiestos tirgū vai izkonkurētu citus ražotājus. Tas tiek novērsts ar tirgus aizsardzību – antidempinga pasākumiem.
Kvotas ir preču daudzums, ko drīkst ievest valstī vai izvest no tās.
Embargo ir ekonomiski pasākumi kādas valsts izolēšanai no ārpasaules, lai ierobežotu vai apgrūtinātu tās politisko vai ekonomisko situāciju un piespiestu piekāpties starptautiskajām prasībām. Piemēram, Latvijas pārtikas preces bijušas pakļautas Krievijas embargo, kura dēļ cieta Latvijas pārtikas preču ražotāji, jo bija jāmeklē citi preču pārdošanas kanāli.
Subsīdijas parasti ir finansiāls valsts atbalsts, ko valsts sniedz uzņēmumam par katru saražoto preces vienību. Lai atbalstītu ražotāju, tiek izmantota nodokļos iekasētā nauda, tādējādi visi iedzīvotāji (arī tie, kuri nepatērē subsidēto preci) piedalās atbalsta finansēšanā. Piemēram, ES aktīvi tiek subsidēta lauksaimniecība.
Ārpustarifu barjeras. Importa ierobežošanai daudzas valstis piemēro sanitārās prasības un regulējumu līkločus, kas ārvalstu uzņēmumus var atturēt no ienākšanas valsts tirgū. Šādas barjeras ir grūtāk novēršamas, jo nav iespējams novērtēt to ietekmi un valstis tās var uzstādīt, minot dažādus valstij specifiskus iemeslus, kas it kā nav saistīti ar protekcionismu.
Tarifi ir noteiktas nodokļu likmes precēm un pakalpojumiem, kas tiek vesti pāri valsts robežām. Visbiežāk sastopami importa tarifi, kas ar nodokļiem apliek preces, kuras tiek ievestas valstī, lai pasargātu vietējos ražotājus no ārvalstu konkurentiem.
Dempings ir cenu diskriminācija, kad vienu un to pašu vai līdzīgu preci pārdod ārvalstīs par cenu, kas ir zemāka nekā šīs preces cena iekšzemē. Dempings parasti tiek izmantots, lai iespiestos tirgū vai izkonkurētu citus ražotājus. Tas tiek novērsts ar tirgus aizsardzību – antidempinga pasākumiem.
Kvotas ir preču daudzums, ko drīkst ievest valstī vai izvest no tās.
Embargo ir ekonomiski pasākumi kādas valsts izolēšanai no ārpasaules, lai ierobežotu vai apgrūtinātu tās politisko vai ekonomisko situāciju un piespiestu piekāpties starptautiskajām prasībām. Piemēram, Latvijas pārtikas preces bijušas pakļautas Krievijas embargo, kura dēļ cieta Latvijas pārtikas preču ražotāji, jo bija jāmeklē citi preču pārdošanas kanāli.
Subsīdijas parasti ir finansiāls valsts atbalsts, ko valsts sniedz uzņēmumam par katru saražoto preces vienību. Lai atbalstītu ražotāju, tiek izmantota nodokļos iekasētā nauda, tādējādi visi iedzīvotāji (arī tie, kuri nepatērē subsidēto preci) piedalās atbalsta finansēšanā. Piemēram, ES aktīvi tiek subsidēta lauksaimniecība.
Ārpustarifu barjeras. Importa ierobežošanai daudzas valstis piemēro sanitārās prasības un regulējumu līkločus, kas ārvalstu uzņēmumus var atturēt no ienākšanas valsts tirgū. Šādas barjeras ir grūtāk novēršamas, jo nav iespējams novērtēt to ietekmi un valstis tās var uzstādīt, minot dažādus valstij specifiskus iemeslus, kas it kā nav saistīti ar protekcionismu.
Antiglobālistu darbība īpaši aktīva kļuva 90. gadu beigās un 21. gadsimta sākumā, kad neviens lielāka mēroga ekonomiskas pasākums neiztika bez antiglobālistu demonstrācijām un nereti grautiņiem. Daļa globalizācijas kritikas ir pamatota, un antiglobālistu aktivitāte ir piespiedusi valdības ieklausīties to argumentos. Globalizācija dod labumu visām valstīm, kas iesaistījušās pasaules tirdzniecībā, tomēr lielākus ienākumus gūst valstis, kuras tai ir labāk sagatavojušās — augsti attīstītās valstis. Rezultātā pieaug nevienlīdzība starp nabadzīgajām un bagātajām valstīm, lai gan lielākus ienākumus gūst kā vienas, tā otras. Tomēr antiglobālisti nespēj atbildēt uz jautājumu, kā pagriezt attīstību atpakaļ.