Informācijas līdzekļi – preses izdevumi, radio, televīzija, interneta vietnes, sociālie tīkli u.c. spēcīgi ietekmē sabiedrisko domu un sabiedrisko līdzdalību, tāpēc to sauc par ceturto varu.
Gadsimtiem ilgi saturu masu mēdijiem veidoja profesionāli žurnālisti, mūsdienu izaicinājums ir tas apstāklis, ka jebkurš var radīt saturu sociālajos tīklos.
Tam, kurš veido informāciju sociālajos mēdijos ir izvēle, kādu informāciju publicēt un ar kādu mērķi. Tam, kurš lasa sociālos mēdijus, ir svarīgi kritiski analizēt izlasīto saturu.
Laikraksta "Cīņa" lappuse, 1904. gads
Informācijas avotu iedalījums
Profesionālie. Informācijas līdzekļi, kurus rada profesionāli žurnālisti. Tos veido profesionāli žurnālisti. Tie iedalās komerciālajos un ideoloģiskajos.
Komerciālie. Informācijas līdzeklis veidots ar mērķi gūt peļņu. Tie orientējas uz konkrētu mērķa grupu, kurai cenšas izpatikt, sagādāt tiem informāciju, kura varētu noderēt, patikt. Jo precīzāk viņiem tas izdodas, jo lielāku peļņu izdodas gūt.
Ideoloģiskie. Izdevumi ir domāti, lai mainītu lasītāja viedokli. Tādus izdod politiskās partijas un noteiktu uzskatu paudēji. Šādi izdevumi arī vēlas piesaistīt iespējami plašāku lasītāju loku, tāpēc kādreiz publicē arī viedokļus, kurus neatbalsta. Tomēr viedokli, kuram tie nepiekrīt, šie izdevumi cenšas pasniegt tā, lai pārliecinātu par savu taisnību.
Profesionālie informācijas līdzekļi pakļaujas likumiem, ētikas kodeksiem, profesionālajai žurnālista ētikai.
Sabiedriskos mēdijus uztur no valsts budžeta līdzekļiem, tiem ir pienākums atspoguļot visai sabiedrībai nozīmīgus notikumus. Latvijā to dara televīzijas un radio raidījumi.
Sadzīviskie. Šādos informācijas līdzekļos publicē informāciju bez īpaša mērķa. Te nonāk viss, kas piesaistījis autora uzmanību. Sadzīviskie informācijas līdzekļi raksturo autora uzskatus un redzējumu, intereses. Tā var atrast līdzīgi domājošos.
Mērķētie. Mērķētos informācijas līdzekļus veido ar mērķi paust kādas idejas, ietekmēt cilvēku uzskatus. Parasti tie veltīti vienam vai nedaudziem tematiem, kuri autoram ir svarīgi. Pie šiem līdzekļiem var pieskaitīt arī tos, kurus veido kādas valsts dienesti, kuri slēptā veidā pauž sev tuvus uzskatus.
Neprofesionālo informācijas līdzekļu veidotājus var saukt pie atbildības, ja tie pārkāpj krimināllikumu, aicina apdraudēt valsts varu, izsaka draudus, aicina uz vardarbību, izplata nepiedienīgus materiālus, publicē informāciju, kuru publicēt nedrīkst.
Atsauce:
1. attēls: Laikraksts “Cīņa”. 01.03.1904. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Atsauce:
3. attēls: autors tanuha2001 / Shutterstock.com