Gan profesionāli žurnālisti, gan neprofesionāli var sniegt vērtīgu informāciju. Arī maldināt var gan profesionāli žurnālisti, gan neprofesionāli mēdiju autori, tāpēc ir svarīgi informāciju kritiski izvērtēt:
Kas sniedz informāciju?
Informācijā var būt paša autora viedoklis, gan viņa uzrunātie cilvēki. Ja viņš kā speciālists darbojas jomā, par kuru viņš runā, tad viņa informācija būs precīzāka. To, vai autors pārzina jomu, par kuru runā, parasti var secināt pēc izglītības, profesijas, amata.
Kāpēc sniedz informāciju?
Informācija var būt sniegta tāpēc, ka tā interesē cilvēkus, vai autors vēlas ietekmēt cilvēka viedokli. Pirmajā gadījumā, autori cenšas atklāt detaļas, kuras kādu varētu interesēt. Otrajā gadījumā faktus sakārto tā, lai cilvēki izdarītu noteiktus secinājumus. Iespējams, autors kaut ko ir izcēlis, kaut ko noklusējis.
Kā pamato viedokli?
Katrs viedoklis ir jāpamato ar faktiem. Jo tie pārliecinošāki, jo cilvēki tiem vairāk uzticas. Jāuzmanās no viedokļiem, kuri nav pamatoti. Bieži autors tos ievieto starp pamatotajiem viedokļiem, lai cilvēki tiktu ietekmēti.
Kādu iespaidu rada informācija, kādas var būt sekas?
Jebkura informācija iespaido mūsu uzskatus un rīcību. Arī tā, kuru esam kritiski izvērtējuši.
Viltus ziņas – apzināti, ar mērķi radīta informācija, ko laikraksti vai sociālie tīkli izplata lielai cilvēku auditorijai. Viltus ziņu mērķis:
Piesaistīt auditoriju;
Iegūt lasītāja „klikšķi”;
Piesaistīt reklāmdevēju;
Pelnīt ar reklāmu.
Piesaistīt auditoriju;
Iegūt lasītāja „klikšķi”;
Piesaistīt reklāmdevēju;
Pelnīt ar reklāmu.
Manipulēšana ar informāciju – no kopējā teksta izņemtas informācijas fragments, lai pasniegtu:
Citā kontekstā;
Citā vietā;
Citā nozīmē.
Citā kontekstā;
Citā vietā;
Citā nozīmē.
