Mēs ikdienā bieži dzirdam par cilvēkiem, kurus uzskatām par ievērojamiem, slaveniem, zināmiem vietējā sabiedrībā, novadā vai valstī. Tie parasti ir cilvēki, kuri ar savu darbu vai rīcību guvuši apkārtējo atzinību. Mēs katrs esam personība un varam kļūt par lepnuma vērtiem. 
Personība ir cilvēka iekšējā būtība, kas nosaka, kā cilvēks domā, jūt, uzvedas un mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli.
Piedzimstot mēs visi savā būtībā esam vienādi, taču dzīves laikā kļūstam par atšķirīgām personībām
 
Sabiedrībā nozīmīgām, lepnuma vērtām personībām bieži piemīt līdzīgas iezīmes un rakstura īpašības, piemēram: 
  • Pieklājīgi: tas nozīmē, ka cilvēks uzvedas laipni, cieņpilni un ievēro noteikumus, lai visi justos labi un droši.
  • Sabiedriski: tas nozīmē, ka cilvēkam patīk pavadīt laiku ar draugiem un viņš jūtas labi, kad ir kopā ar citiem cilvēkiem.
  • Labprāt iegūst jaunu pieredzi: cilvēkam patīk izmēģināt jaunas lietas, mācīties ko jaunu un piedzīvot interesantus piedzīvojumus.
  • Spēj kontrolēt savas emocijas: tas nozīmē, ka cilvēks var palikt mierīgs, pat ja ir dusmīgs vai skumjš, un viņš zina, kā neļaut emocijām viņu kontrolēt.
  • Ieinteresēti jaunām idejām: tas nozīmē, ka cilvēks labprāt domā par jaunām lietām, plāno un izmēģina tās.
  • Radoši: radoši cilvēki izdomā jaunus veidus, kā darīt lietas, viņiem ir interesantas un dažreiz pat netradicionālas idejas.
  • Draudzīgi un viegli sadarbojas ar citiem: tas nozīmē, ka cilvēks ir laipns, gatavs palīdzēt citiem un viegli strādā kopā ar citiem cilvēkiem.
  • Atbildīgi: vienmēr izpilda savus solījumus, zina, ka viņa rīcībai ir sekas un vienmēr dara lietas rūpīgi.
  • Labi organizē, plāno savu laiku: cilvēks zina, kad un ko darīt, viņš plāno savus darbus tā, lai viss būtu izdarīts laikus un kārtīgi.
  • u. c.
Personības veidošanos neietekmē pats cilvēks. Apskati attēlu! 
 
YCUZD_231221_5862_shema_ka_ietekme_pers_veid.png
 
Mums varētu būt iespaids, ka slaveni cilvēki dzīvo plašās mājās, lielās pilsētās tālu prom no pārējiem. Bet daudzi ievērojami un lepnuma vērti cilvēki dzīvo netālu - mūsu pilsētā, novadā
 
Kur tu vari iegūt informāciju par ievērojamām personībām?
 
YCUZD2312215862shemainfiegvietas.svg
 
1. Muzejs — zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pēta un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u.tml.). 
Šeit, Latvijas Muzeju biedrības mājas lapā, tu vari atrast informāciju par muzejiem Latvijā. Ieraksti meklējamā muzeja nosaukumu vai, izmantojot detalizēto meklēšanu, izvēlies tēmu, kuru muzejs piedāvā. 
 
2. Bibliotēka — iestāde, kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
 
Viena no lielākajām bibliotēkām ir Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas atrodas Rīgā. Tā ir universāla zinātniskā bibliotēka, kas dibināta 1919. gada 29. augustā. Tās pirmais vadītājs bija ievērojamais bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš.
 
Shutterstock_467313110_National Library_Nacionālā bibliotēka.jpg
1. attēls: Latvijas Nacionālā bibliotēka
 
Šeit tu vari atrast sev tuvāko bibliotēku. 
 
3. Arhīvs valsts vai privāta dokumentu krātuve, kurā glabā, apstrādā dokumentus un izsniedz ziņas uz šo dokumentu pamata.
 
Rīgā atrodas lielākais arhīvs — Latvijas Valsts arhīvs. Tajā glabājas Latvijas valsts, pašvaldību iestāžu, tiesu, prokuratūru un citu institūciju dokumenti. 
Latvijas Valsts arhīvs nodrošina Latvijas vēstures (no 1940. gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu un izmantošanu.
 
Jevgenijs Legenkijs Shutterstock_Historical Archive of Latvia_valsts arhīvs.jpg
2. Attēls: Latvijas Valsts arhīvs
 
Šeit tu vari atrast informāciju par Latvijas Valsts arhīvu, kura datubāzē var meklēt sev nepieciešamo. 
 
Personība var būt zināma vietējā sabiedrībā (nelielai cilvēku grupai), novadā un valstī. 
 
Latvijas ikvienā novadā ir daudz pazīstamu personību. Mūsu valstī viena no zināmākajām ir valsts prezidents. Laikam ritot, valsts prezidenti ir mainījušies, tomēr katra devums ir bijis vērtīgs Latvijas valstij. 
 
Iepazīsties ar Latvijas prezidentiem! Apskati laika līniju, kura attēlo prezidentu valdīšanas secību!
Tev jāzina, ka Otrā pasaules kara laikā (no 1940. gada līdz 1945. gadam) un pēc tā (līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā) Latvija bija okupēta, un tikai 1993. gadā Latvijā atkal ievēlēja prezidentu. 
 
YCUZD_231115_5769_prezidentu laika skala.png
 
Latvijas valsts prezidenti nākuši no dažādiem Latvijas novadiem, arī no galvaspilsētas Rīgas. Apskati karti!
 
YCUZD_231115_5769_prezidenti pa novadiem.png
 
No Zemgales nākuši četri Latvijas Valsts prezidenti — Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis. 
No Vidzemes nākuši divi Latvijas Valsts prezidenti — Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis. Tev jāzina, ka Raimonds Vējonis ir dzimis Pleskavas apgabalā, Krievijā, tomēr uzaudzis Madonas rajona Sarkaņu pagastā.
No galvaspilsētas Rīgas nākuši četri valsts prezidenti — Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un Egils Levits.
Savukārt, Edgara Rinkēviča dzimtā puse ir Jūrmala.
 
Iepazīsti trīs Latvijas Valsts prezidentu biogrāfijas! 
Biogrāfija ir hronoloģisks cilvēka dzīves un darbības apraksts.
Jānis Čakste
 
WIKI_10082024_Janis_Cakste.jpg
3. attēls: Jānis Čakste
  • Latvijas Valsts pirmais prezidents no 1922. gada līdz 1927. gadam.
  • Viņa uzdevumos ietilpa nesen dibinātās Latvijas reprezentācija (valsts popularizēšana, prestiža celšana). 
  • Jānis Čakste aktīvi darbojās visas Latvijas sabiedrības apvienošanā.
  • Prata uzklausīt cilvēkus ar dažādiem uzskatiem, veicināt viņu saprašanos. Jaunajā valstī tas bija svarīgi. 
Vaira Vīķe-Freiberga
 
WIKI_10082024_V_Vike_freiberga.jpg
4. attēls: Vaira Vīķe-Freiberga
  • Latvijas Valsts prezidente no 1999. gada līdz 2007. gadam.
  • Viņai bija liela loma Latvijas uzņemšanā Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā.
  • Prata iedvesmot cilvēkus un celt latviešu tautas pašapziņu. 
  • Bija pirmā sieviete valsts prezidenta amatā. Tas iedrošināja citas sievietes aktīvāk iesaistīties valsts dzīvē (politikā). 
 
Egils Levits
 
WIKI_10082024_E_Levits.jpg
5. attēls: Egils Levits
  • Latvijas Valsts prezidents no 2019. gada līdz 2023. gadam.
  • 1990. gadā piedalījās Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādē. Tas bija dokuments, ar kura palīdzību Latvija atguva savu neatkarību.
  • Pirms prezidenta amata viņš bija pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā. 
  • Rosināja pieņemt likumus, kas stiprina kultūrvēsturisko novadu (Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas) nozīmi.
Ar visiem bijušajiem prezidentiem vari iepazīties šeit.
Par šībrīža prezidentu vairāk vari uzzināt šeit.
 
Atsauce:
2. attēls: Latvijas valsts arhīvs, Jevgenijs Legenkijs / Shutterstock.com
Prezidentu attēli, izmantoti laika skalā —
Jānis Čakste (29.05.2024.), nezināms fotogrāfs, autors ei tiedossa
Gustavs Zemgals (29.05.2024.), nezināms fotogrāfs, anonīms autors
Alberts Kviesis (29.05.2024.), nezināms fotogrāfs, anonīms autors
Kārlis Ulmanis (29.05.2024.), nezināms fotogrāfs, autors Realismadder
Guntis Ulmanis (29.05.2024.), autors Saeima, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Vaira Vīķe-Freiberga (29.05.2024.), autors Reinis Inkēns, Saeima, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Valdis Zatlers (29.05.2024.), fotogrāfs Valts Kleins, autors Saeima, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Andris Bērziņš (29.05.2024.), autors Saeima, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Raimonds Vējonis (29.05.2024.), autors KristineK1979, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Egils Levits (29.05.2024.), autors PRESIDENT OF UKRAINE VOLODYMYR ZELENSKYY Official website, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Edgars Rinkēvičs (29.05.2024.), autors Saeima, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.