Sabiedrībā ievērojami cilvēki var būt arī tavi novadnieki.
Novadnieks ir cilvēks, kas dzimis un audzis vienā novadā vai pilsētā ar tevi.
Novadpētniecība ir vietējās apkaimes (dzimtā ciema, pilsētas, pagasta) izpēte.
Ar novadpētniecību parasti darbojas skolēni, vietējie iedzīvotāji, entuziasti, vēsturnieki. Iegūtā informācija dod plašu ieskatu par konkrētās teritorijas dabu, iedzīvotāju sadzīvi, folkloru, paražām, vēsturiskiem notikumiem, novadniekiem.
Par ievērojamiem cilvēkiem novadā vai pilsētā mums bieži vien atgādina dažādas vietas.
1. Pieminekļi
Piemineklis ir kāda slavena cilvēka tēls, parasti veidots no akmens vai metāla, kas tiek uzstādīts publiskā vietā. Tajā parasti attēlo vai nu paša cilvēka izskatu vai kādu ar viņu saistītu simbolu. Cilvēki var apmeklēt šo vietu, lai parādītu cieņu un pieminētu cilvēka darbus. Bieži vien pie pieminekļiem notiek dažādi pasākumi.
1. attēls: Raiņa piemineklis Rīgā, Esplanādē
Rainis bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis.
2. Ielas un laukumi
Dažkārt pilsētas ielas vai lielas atvērtas vietas, ko sauc par laukumiem, tiek nosauktas par godu kādam slavenam cilvēkam. Visbiežāk tās ir vietas, kas saistītas ar šo cilvēku, piemēram, viņš tur dzīvojis un strādājis. Iela vai laukums palīdz cilvēkiem ikdienā neaizmirst slavenu cilvēku devumu.
2. attēls: Žanim Lipkem par godu nosaukta iela
Žanis Lipke palīdzēja glābt ebrejus Otrā pasaules kara laikā.
3. Iestādes
Dažreiz skolas, slimnīcas vai citas ēkas tiek nosauktas par godu ievērojamiem cilvēkiem, lai viņu darbi tiktu pieminēti katru reizi, kad cilvēki izmanto šīs ēkas.
Rīgas Valda Zālīša sākumskola ir nosaukta par godu latviešu skolotājam un rakstniekam Valdim (īstajā vārdā Voldemāram) Zālītim. Par skolotāju viņš strādāja Rīgā. Viņa pazīstamākais darbs ir grāmata "Staburaga bērni".
3. attēls: Rīgas Valda Zālīša sākumskola
4. Muzeji
Daudzos novados un pilsētās ir muzeji, kas veltīti novadniekiem. Muzejs ir vieta, kur tiek glabātas dažādas lietas, kas saistītas ar slavenu cilvēku dzīvi un darbiem. Piemēram, ja muzejs ir veltīts kādam rakstniekam, tur var redzēt viņa vecās grāmatas, rakstāmgaldu vai citus priekšmetus, ko viņš izmantoja. Muzejs palīdz cilvēkiem uzzināt vairāk par šī cilvēka dzīvi un darbu.
Rēzeknes novada Sakstagalā atrodas Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta". “Kolnasāta” ir vienīgais priesterim veltītais muzejs Latvijā. Ierīkots garīdznieka, politiķa, literāta, kultūras un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzimtajās mājās Rēzeknes novadā.
4. attēls: Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta"
5. Piemiņas plāksnes
Piemiņas plāksne ir maza metāla vai akmens plāksne, kas ir piestiprināta pie kādas ēkas sienas, lai atgādinātu, ka tajā vietā ir dzīvojis vai strādājis slavens cilvēks. Piemēram, pie mājas sienas var būt plāksne, kas stāsta, ka šeit dzīvoja slavens rakstnieks vai zinātnieks. Cilvēki var apstāties un izlasīt par viņa dzīvi un darbiem.
5. attēls: Piemiņas plāksne grāmatizdevējam Jānim Rozem
Jānis Roze bija grāmatu izdevējs, kurš 1917. gadā kļuva par spiestuves, grāmatu veikala un apgāda vadītāju. Šobrīd vairākas Jāņa Rozes grāmatnīcas atrodas daudzās Latvijas pilsētās.
Mums apkārt ir daudz sabiedrībā ievērojamu cilvēku. Visos Latvijas novados var atrast zināmas personības. Apskati karti, kurā iekļauti divi ievērojami cilvēki, kuri nāk no šī novada vai galvaspilsētas, un izlasi nelielu aprakstu par novadniekiem.
No Kurzemes nākuši:
1. Krišjānis Barons
Latviešu folklorists, rakstnieks, publicists. Dainu tēvs. „Latvju dainas” ir pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums, kas Krišjāņa Barona kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam.
2. Krišjānis Valdemārs
Latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no Jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu Jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
No Latgales nākuši:
1. Francis Trasuns
Latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts. Visu mūžu nodarbojās ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Piedalījās 1917. gada 9. un 10. maija Pirmā Latgales kongresa organizēšanā.
2. Jānis Klīdzējs
Pazīstams Latgales latviešu rakstnieks un dzejnieks, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.
No Vidzemes nākuši:
1. Baumaņu Kārlis
Viņam bija pseidonīms (izdomāts vārds) Ako. Viņš bija skolotājs. Viens no pirmajiem latviešu komponistiem. Dziesmas "Dievs, svētī Latviju" autors, kas vēlāk kļuva par Latvijas Republikas himnu.
2. Rūdolfs Blaumanis
Viņš rakstīja prozu, lugas teātrim un bija žurnālists. Viņa populārākie darbi ir balāde dzejoļa formā "Tālavas taurētājs", noveles "Nāves ēnā" un "Purva bridējs", lugas "Skroderdienas Silmačos" un "Indrāni".
No Zemgales nākuši:
1. Anna Brigadere
Latviešu rakstniece, dramaturģe un dzejniece. Viņas slavenākie darbi ir "Sprīdītis", "Maija un Paija", "Dievs. Daba. Darbs", "Princese Gundega un karalis Brusubārda".
2. Vilis Plūdons (Plūdonis)
Latviešu skolotājs un dzejnieks. Slavenākie literārie darbi ir pasaka "Eža kažociņš", "Atraitnes dēls", "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas", "Uz saulaino tāli".
Viens no populārākajiem Viļa Plūdoņa dzejoļiem bērniem ir "Zaķīšu pirtiņa", kurš izveidots par multiplikācijas filmiņu ar tāda paša nosaukumu.
No Rīgas nākuši:
1. Aleksandrs Čaks
Latviešu dzejnieks un rakstnieks. Daudz rakstījis dzeju par Rīgu. Slavenākie darbi: "Poēma par ormani", poēma "Umur-kumurs", dzejolis "Liepas satumst". Latvijas Kultūras kanonā iekļauti A. Čaka darbi "Mana paradīze" un "Mūžības skartie" (dzejas par latviešu strēlniekiem).
2. Vizma Belševica
Latviešu dzejniece, rakstniece, tulkotāja. Slavenākie darbi: proza "Bille", grāmatas bērniem "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu", "Zem zilās debesu bļodas", "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām".
Šie ir tikai daži no ievērojamiem cilvēkiem Latvijā, kas ar savu devumu palīdzējuši Latvijai kļūt tādai, kāda tā ir šobrīd. Daudziem no viņiem piemīt līdzīgas īpašības, pazīmes. Apskati attēlu, kurā ir minētas dažādas īpašības, pazīmes, kas raksturo sabiedrībā ievērojamus cilvēkus!
Papildini sarakstu ar savām īpašībām, ko novēro ikdienā, tiekoties ar ievērojamiem cilvēkiem!
Vācot materiālus par ievērojamiem novadniekiem, nāksies saskarties ar daudziem stāstījumiem. Lai analizētu šo personību, ir jāmāk atšķirt faktu no viedokļa.
Faktu un viedokļu atšķiršana var būt ļoti vienkārša, ja zini, kam pievērst uzmanību.
Piemēram, ja mēs sakām, ka "Rainis bija slavens latviešu dzejnieks", tas ir fakts, jo mēs varam to pārbaudīt grāmatās vai vēstures avotos.
Fakts ir kaut kas, kas patiešām noticis un ko var pierādīt.
Viedoklis ir tas, ko cilvēki domā vai jūt par kaut ko.
Viedokļi var būt atšķirīgi dažādiem cilvēkiem. Piemēram, ja mēs sakām, ka "Rainis bija labākais dzejnieks Latvijā," tas ir viedoklis, jo tas ir tikai tā cilvēka domas, kurš to saka. Citi varētu domāt citādi.
Kā atšķirt faktus un viedokļus?
Kā atšķirt faktus un viedokļus?
- Fakti parasti sākas ar tādiem vārdiem kā "ir", "bija", "notika".
- Viedokļi bieži ietver vārdus kā "manuprāt", "es domāju", "labākais", "sliktākais".
- Ja vari pierādīt teikto ar pierādījumiem, tas ir fakts.
- Ja tas ir tikai kāda cilvēka domas vai izjūtas, tad tas ir viedoklis.
Atsauce:
1. attēls: Raiņa piemineklis Esplanādē, futuristman / Shutterstock.com
2. attēls: ielas nosaukums, Radowitz / Shutterstock.com
3. attēls: Rīgas Valda Zālīša sākumskola (29.05.2024.), fotogrāfs Alma Pater, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
4. attēls: Franča Trasuna muzejs "Kolnusāta" (29.05.2024.), autors Edgars Šulcs, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
5. attēls: Piemiņas plāksne grāmatizdevējam Jānim Rozem (29.05.2024.), autors Debris, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
Kartē izmantoto autoru fotogrāfijas:
Krišjānis Barons: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Krišjānis Valdemārs: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Aleksandrs Čaks: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Vizma Belševica: Literatura.lv, Jura Krieviņa foto. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Baumaņu Kārlis: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Rūdolfs Blaumanis: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Francis Trasuns: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Jānis Klīdzējs: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Anna Brigadere: Literatura.lv, V. Rīdzinieka foto. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Vilis Plūdons: Literatura.lv, Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.