3. Ko par tradīcijām stāsta Latvijas kultūras kanons?

Svinot dažādus svētkus un izkopjot tautas tradīcijas tiek veidota kultūra. Tas ir viss, ko radījis cilvēks, lai sevi padarītu īpašu un ap sevi radītu patīkamu vidi. 

Kultūru veido gan dažādi mākslas darbi, ko radījuši cilvēki, gan tautas tradīcijas, gan arī cilvēku uzskati. 

Svarīgi ir kultūru saglabāt nākamajām paaudzēm, lai tā turpinātos. Iepazīstot kultūrvēsturisko mantojumu, mēs iepazīstam pagātnes tradīcijas, mākslas darbus, uzskatus, kas palīdz mums veidot nākotni. Kultūrvēsturiskais mantojums ir nacionālā bagātība, kura pieder mums visiem, un visiem kopā tā ir jāsargā, jāsaudzē, lai varētu atstāt nākamajām paaudzēm.

 

Latvijas kultūras vērtības ir apkopotas Latvijas Kultūras kanonā.

Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu un piederības izjūtu Latvijai.

 

Šobrīd Latvijas Kultūras kanonā ir iekļautas 8 vērtību izlases: 

1. Tautas tradīcijas

2. Arhitektūra un dizains

3. Skatuves māksla

4. Vizuālā māksla

5. Literatūra

6. Mūzika

7. Kino

8. Ainavas

 

Šajās visās vērtību izlasēs kopumā ir 108 kultūras vērtības, kas ir svarīgas Latvijai. 

Tautas tradīciju 14 vērtību izlasē ir ne tikai tās vērtības, kas sakņojas senā pagātnē, bet arī tādas, kas saistās ar mūsdienām.

 

 

 

 

 

Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols.

Tīru rudzu maizi Latvijas teritorijā sāka ēst 19. gadsimtā, līdz tam, īpaši neražas un kara laikā, miltiem piejauca pelavas, sūnas, koku mizas, zāģu skaidas. Maize bieži minēta latviešu dainās, līdzīgi kā tautasdziesma, tā pavadīja cilvēku no šūpuļa līdz kapam.

 

Senāk maizi cepa katrā lauku sētā. Rupjmaizi ēda ikdienā, deva līdz, strādājot ārpus mājām, dodoties tālā ceļā. Rupjmaizi cepa no rudzu miltiem. Rudzus sēj rudenī, sazēlušais zelmenis pārziemo zem sniega un ap Jāņiem rudzi zied. Mēdz teikt, ka rudzu lauks divas nedēļas zied, divas briest, divas kalst – un tad pļauja un Jēkabi klāt! Jēkabi (25. jūlijs) ir senā jaunrudzu maizes diena, kad galdā jāceļ jaunās rudzu maizes kukulis.

 

Maizei bijusi goda vieta kāzās, kristībās un bērēs. Sāli, maizi un sudrabu deva līdz, liekot bērnu šūpulī. Kāzu galdā goda vietā tika likts rupjmaizes kukulis. Maize bija galdā arī cilvēka pēdējos godos – bērēs. 

 

 

Griķu maize, kviešu maize,
Tā meitiņu vīlējiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes barotāja.

 

Vieta, vieta, maize, maize,
Kur bāliņi man' iedeva;
Ik rītiņa tīru rudzu
Pa pūram ritināju.

 

Lai bagāts, kas bagāts,
Arājiņis visbagāts:
Tam ir laba rudzu maize,
Tam ir krietna līgaviņa.

 

 

 

Lielvārdes josta uzskatāma par izcilu tautas audēju roku darbu. To veido divkrāsu sarkanbalta rakstaina audene, kam vidū vai malās ieausts biežāk zaļš, retāk – zils vai violets pavediens, ar mainīgu raksta motīvu (ģeometrisko ornamentu). 

Tradicionāli Lielvārdes jostas garums nepārsniedza 3 m, bet platums – 10 cm. Vēsturiski tās ģeogrāfiskā izplatība ir Lielvārdes apkārtne.

Lielvārdes jostā apvienota virkne ģeometrisko zīmju, tai skaitā trīsstūri jeb jumtiņi (t. s. Māras un Dieva zīmes), auseklīši, dažāda veida krusti, arī saulītes, Ūsiņa, zalkša zīme.

 

 

 

"Latvju dainas" ir pirmais pilnīgais latviešu tautasdziesmu izdevums, kas Krišjāņa Barona (1835–1923) kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam.

"Latvju dainas" bija Krišjāņa Barona mūža darbs, kam viņš nodevās vairāk nekā trīsdesmit gadus – gan dzīvodams Krievijā un pelnīdams iztiku skolotāja amatā, gan atgriezies Latvijā.

Krišjānis Barons bija pirmais no latviešu tautasdziesmu izdevējiem, kam vienā krājumā nācās ietilpināt ievērojamu skaitu dziesmu: "Latvju dainu" 6 sējumi (8 grāmatas) aptver 217 996 tekstu variantus.

Kārtodams dziesmas pēc tā, kādos gadījumos tauta tās dzied, viņš "Latvju dainu" pirmos trīs sējumus (piecas grāmatas) atvēlēja cilvēka mūža posmiem (bērna gaidīšana, dzemdības, audzināšana, jaunības laiks, precības, precēto sadzīve, vecums, nāve) un atbilstīgiem pārejas rituāliem, no kuriem galvenie ir kristības, kāzas un bēres. Mazāk apjomīgi cikli tika ietilpināti ceturtajā un piektajā sējumā: darba dziesmas, sabiedrības un šķiru attiecību dziesmas, kara dziesmas, gadskārtu svētku dziesmas, mītiskās dziesmas. 

Ir tapusi arī tā digitālā versija Dainuskapis.lv, kurā pieejami gan Dainu skapja oriģināllapiņu attēli, gan „Latvju dainās” publicētie teksti.

 

 

Nāc, Māriņa, pate dzert
Maza bērna kristībās:
Tu pirmā atnesēja,
Tu pirmā šūpotāja.

 

Taisās kāzas, taisās kāzas,
Še būs kāzas šovakar:
Visa brāļa sēta viza
Spožiem vara vaiņagiem.

 

Es savai māmiņai
Trīs dieniņas bēres dzēru;
Vēl dzersim otras trīs,
Viņas mantu dalīdami.