4. Vietas un cilvēki

Pagātnes pētīšanai ir svarīga nozīme. Tā saglabā cilvēkam būtisko stabilitātes un vēsturiskās pēctecības un piederības sajūtu. Sava novada un dzimtas vēstures pārzināšana nostiprina mīlestību pret savu dzīvesvietu un tuviniekiem.

 

 

Novadpētniecība ir saistīta ne tikai ar novada vēstures īpatnību izpēti, bet arī “lielās” vēstures norišu un procesu izpausmēm vietējā līmenī.

Novadpētnieku galvenais interesējošais aspekts ir konkrētā izpētes vieta – pilsēta, ciems, pagasts, ģeogrāfiski, vēsturiski vai arhitektūras objekti attiecīgajā teritorijā, iestādes, uzņēmumi, institūcijas, un visbeidzot cilvēki un to darbība šajā teritorijā konkrētā laika posmā.

Cilvēki rūpīgi pārdomāja, kurā vietā apmesties uz dzīvi, celt savas mājas. Parasti viņu izvēli noteica tirdzniecības ceļu tuvums, vietas pie lielām upēm, jūras vai tur, kur krustojās lielāki sauszemes ceļi. Tur cilvēki būvēja nocietinājumus, kur varēja pasargāt mantu un paglābties paši no iebrucējiem.

Koka pilis. Tās cēla mūsu senči uz kalniem vai pauguriem, kur bija stāvas nogāzes, pa kurām iebrucējiem būtu grūti piekļūt pilij. Parasti pilskalni ir ar lēzenu virsmu, uz kuras ērti varēja uzcelt koka pili. Pie dažiem pilskalniem var redzēt zemes uzbērumus vai vaļņus, ap tiem izrakti grāvji un izveidoti uzbraucamie ceļi. Pilskalnu tuvumā var būt laukumi, kur atradās apmetnes un kapu vietas.

Mūra pilis. Tās mūsu zemē uzcēla bruņinieki. Dažas no pilīm ir saglabājušās, bet no citām ir palikušas tikai drupas. Pilīs un pils drupās parasti var atrast torni vai lielāku ēku, kurā dzīvoja pats pils saimnieks, mūri, kas apjož pagalmu. Pagalmā bija uzbūvētas koka ēkas, kurās uzturējās karavīri un kalpi.

 

 

Bauskas viduslaiku pils ir izvietojusies uz kalna, tai līdzās tek upe. Arī viduslaiku pilis cēla grūti pieejamās vietās, kur bija kāds dabisks šķērslis – stāvas nogāzes vai upe, kas ienaidniekiem traucēja piekļūt nepamanītiem. Parasti viduslaiku pilis apsargāja un apkārtni novēroja sargi vai bruņinieki.

Cietokšņi. Tie ir nocietinājumi, kas veidoti no zemes vaļņiem un grāvjiem. Tādus sāka būvēt pirms 300 gadiem. Nocietinājumā ir ēkas karavīriem un viņu komandieriem, ieroču noliktavas un darbnīcas, telpas kalpotājiem un baznīcas. Dažviet būvēja mazos nocietinājumus skanstis un fortus – nelielas būves, kur izvietoja lielgabalus vai citus ieročus.

 

3. attēlā: Daugavpils cietoksnis

  

Daugavpils cietoksnis ir unikāls ar to, ka aizņem vairāk kā 150 ha platību, ir pēdējais bastiona tipa cietoksnis, kurš no putna lidojuma atgādina sikspārni vai saules starus. Cietokšņa teritorijā bija izvietotas vairāk kā 80 ēkas.

 

Cilvēki
Katrā apdzīvotā vietā notikumu virzītāji ir cilvēki: skolotāji, mācītāji, kultūras darbinieki, lielsaimnieki, dažādu amatu meistari, rakstnieki, mākslinieki, politiķi, atšķirīgi domājošie. Par cilvēkiem varam uzzināt no atmiņu stāstījumiem, ievērojamu cilvēku dzīvesstāstus izlasīt grāmatās.

 

  

 

Padziļinātai izpētei jāizmanto iedzīvotāju uzskaites dokumenti. Starp tiem nozīmīgākie senākie arhīvā glabātie iedzīvotāju uzskaites dokumenti ir 18. – 19. gadsimta muižu (dvēseļu) revīziju saraksti un tautas skaitīšanas materiāli.