5. Mākslas pieminekļi – senie māklsas darbi, ornamenti

Tieksme pēc skaistā cilvēkam piemitusi visos laikos, pat vissenākajos atradumos no kaula, uz dunča, kas atrasts Užavas upē, Kurzemē, atrasts primitīvs dzīvnieka attēls, bet uz kaula plāksnītes iegravēta cilvēka figūriņa. Senie cilvēki nēsāja rotas, kuras izgatavoja no dzīvnieku zobiem, gliemežvākiem, jo ticēja, ka šie priekšmeti nesīs veiksmi.

 

 

Sārnates apmetne ir viena no vislabāk izpētītajām ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm Latvijā. Tā atrodas kūdras purvā Baltijas jūras piekrastē Ventspils novada Užavas pagastā. Tā dod priekšstatu par cilvēku dzīves apstākļiem vidējā neolīta periodā (3400. – 2300. g. p.m.ē.) un par tā laika vides apstākļiem – klimatu, ainavām, augu un dzīvnieku pasauli. Pateicoties purvainajai augsnei, aizvēsturisko mītņu paliekas labi saglabājušās, jo tieši šādos apstākļos koksne un no tās veidotie priekšmeti dabiski iekonservējušies.

  

Arheologiem ir izdevies atrast māla figūriņas, kuras ir vienkāršotas, veidotas neievērojot ķermenim raksturīgās proporcijas, ar ovālām sejām un padziļinātiem acu dobumiem. Atrastas no māla gatavotas pīles un mežacūkas, kuras glabātas mājokļos, pavarda tuvumā. Neolītā ir veidotas cilvēka galvas, dzīvnieku un putnu figūras no dzintara. Seno cilvēku māksla bija saistīta ar viņu ticību Lielajai Mātei – visa dzīvā radītājai un dabas spēkiem pērkonam, zibenim un dzīvniekiem – pīlei, lācim, briedim.
Senie cilvēki sadzīvē izmantojamās lietas centās padarīt skaistas, izrotājot ar ornamentiem un rakstiem. Senā keramika glabā iespiedumus no auklas, ķemmes, kā arī bedrītes, kuras iespiestas ar kaula vai koka palīdzību.

 

Viena no senākajām mākslām ir skaņu māksla – mūzika. Senlatviešiem bija pūšamie instrumenti, tādi kā āža rags, taures, sitamie instrumenti kā bungas, trejdeksnis, kā arī stīgu instrumenti – kokles, ģīgas, vijoles. Vairāk par tautas mūzikas instrumentiem vari izlasīt 4. klases Mūzikas teorijā "Tautiskie mūzikas instrumenti".

 

 

Kokle – strinkšķināmais instruments, pirmais Latvijas teritorijā atrastais instruments datējams ar 13. gadsimtu.

 

Senlatviešu mākslā nozīmīga vieta ir rakstam jeb ornamentam. Ar tiem rotāti senie mūzikas instrumenti, rotas, sadzīves priekšmeti, tie ieadīti zeķēs un cimdos, ieausti villainēs un brunčos. Joprojām rakstus varam vērot katra novada tautastērpos, kā arī mūsdienās darinātos priekšmetos.